Situācija bēdīga
Latvijā lielākā daļa ārstu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, un šāda tendence līdz 2020. gadam tikai pastiprināsies. Turklāt pārsvarā šie ārsti strādā reģionos. Tikmēr jaunie speciālisti līdz 30 gadu vecumam pārliecinoši vairāk strādā galvaspilsētā un Pierīgā. Šo statistiku pat neuzlabo fakts, ka reģionos rezidentiem atalgojums ir par 30 % lielāks nekā Rīgā.
Vissliktākā situācija šobrīd ir Daugavpils reģionālajā slimnīcā - tai jau šogad bija nepieciešami 44 speciālisti. Tāpēc atvaļinājumu laikā trīs nedēļas jūlijā onkoloģiskajiem pacientiem Daugavpilī nebija pieejama ķīmijterapija. Tāpat tika slēgta Bērnu ķirurģijas nodaļa, kur strādāja tikai viens ķirurgs. Gandrīz mēnesi nav strādājusi arī Paliatīvās aprūpes nodaļa.
Ieguldījumi jāatpelna
Lai situāciju vērstu par labu, šogad pirmo gadu medicīnas studentiem, noslēdzot vienošanos ar reģionālo slimnīcu, bija priekšroka rezidentūras uzņemšanā. Šādu iespēju izmantojuši apmēram simts cilvēku. VM Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina Dienai skaidro - plānots, ka pēc rezidentūras beigām šie studenti dosies strādāt ārpus Rīgas. Šogad tas bijis ministra rīkojums, bet jau ar nākamo gadu paredzēts to iestrādāt Ministru kabineta noteikumos, nosakot arī stingrus kritērijus. Respektīvi, valsts sekretāru sanāksmē jau izsludinātie grozījumi paredz to, ka trīs gadus pēc rezidentūras beigām ārstiem, kuriem bijusi šī vienošanās, reģionos būtu jāstrādā vismaz trīs gadi.
Taču tagad radusies ideja, ka valstij uz laukiem jābūt tiesībām nosūtīt jebkuru jauno ārstu - arī tos, kuriem šādu līgumu nav. VM valsts sekretāra vietniece Egita Pole Dienai to pamato ar skaitļiem - viens rezidents valstij izmaksā līdz pat 92 040 eiro. Turklāt jau šobrīd ir prasība jaunajiem ārstiem pēc valsts finansētas rezidentūras beigām strādāt un maksāt nodokļus Latvijā vismaz piecus gadus.
Nav gatavi
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 6. kursa studente Anda Pramalte, runājot arī citu studentu vārdā, Dienai atzīmē, ka noteikumu grozījumi jaunajam ārstam faktiski pavēlēs - vai nu pakļaujies mūsu prasībai un trīs gadus strādā piespiedu darbu, vai arī par ārstu kļūt nevarēsi. Viņasprāt, tā nebūs motivēšana, bet gan piespiešana.
Aptaujā arī noskaidrots, ka 81 % studentu ministrijas ideju neatbalsta. Kā iemeslus, kāpēc jaunie ārsti nevēlas doties strādāt reģionu slimnīcās, viņi min ģimenes apstākļus, pieņēmumu, ka ārpus Rīgas ir zemāka līmeņa medicīna, ierobežotās zinātnes iespējas, zemāku atalgojumu, ierobežotu sociālo dzīvi. Atbilžu vidū parādās arī variants: «Tas degradē nākotnes iespējas.» Aptaujas organizētāji gan uzreiz piebilst - tie ir tikai pieņēmumi un uzreiz nenozīmē, ka reģionos situācija ārstniecības iestādēs ir būtiski sliktāka. Arī diskusijā, kur tikušās visas iesaistītās puses, jūtams, ka nereti studentiem priekšstata par to, kādas iespējas ir reģionos, nav. Arī starp viņu pašu ieteikumiem, lai kaut ko vērstu par labu, ir priekšlikums daļu praktiskās apmācības pārcelt uz reģionālajām slimnīcām un jaunajiem ārstiem paredzēt noteiktu dežūru skaitu, kas jānodrošina ārpus Rīgas. Tas ļautu iepazīt apstākļus. Tie gan nav būtiskākie ierosinājumi. Studenti uzskata, ka viņus vairāk motivētu nodrošināta dzīvesvieta, lielāks atalgojums, iespējas darboties zinātnes jomā un atbalsts arī dzīvesbiedram.
Sabiedrības interesēs
Uztraucoties par nākotni, medicīnas studenti piesauc Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līgumu, kas paredz strādājošo brīvu pārvietošanos. Attiecīgi dalībvalstu pilsoņiem ir tiesības pieņemt darba piedāvājumus visā ES, un, viņuprāt, plānotās izmaiņas tam būtu pretrunā. VM to neuzskata par argumentu. E. Pole norāda uz 2012. gada Satversmes tiesas spriedumu: toreiz studenti iesūdzēja tiesā valsti par nepieciešamību atstrādāt valsts apmaksāto rezidentūru, taču tiesa lēma, ka ierobežojums ir samērīgs. Attiecīgi, ja valsts iegulda tik lielus līdzekļus, tā sagaida, ka šādi tiks atrisināta konkrēta problēma, un ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai pacients saņemtu veselības aprūpi ne tikai Rīgā, bet arī Daugavpilī un citur. Līdz ar to nav pieņemama situācija, ka, pabeidzot studijas par valsts naudu, jaunais ārsts strādā citur, ļoti labi zinot, ka valstī trūkst viņa specialitātes darbinieku, uzskata E. Pole. Kā minēts tiesas spriedumā: «Sabiedrības ieguvums ir lielāks par apstrīdētajās normās ietverto personas pamattiesību ierobežojumu.»
E. Pole arī piebilst - ES brīvais darba tirgus nenosaka, ka valstij ir jānodrošina bezmaksas augstākā izglītība, lai šajā tirgū iekļautos. Arī šajā gadījumā paredzēts, ka jaunie ārsti varēs ministrijas nosacījumus nepildīt, taču tad ir jāatmaksā valsts ieguldītie līdzekļi. Studenti gan atzīst, ka tik lielas summas neviens atmaksāt nespētu un tas tiešā veidā mudinās medicīnas studentus Latviju pamest.
Tikmēr Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītāja Maija Radziņa iesaka samilzušo problēmu risināt, neierobežojot studentu iespējas. Sākumam būtu nepieciešama elektroniska datubāze, kur būtu apkopotas visas iespējas jaunajiem ārstiem doties strādāt uz reģioniem. Tad nebūtu jādomā par piespiedu mehānismiem, bet, iespējams, cilvēki šādu iespēju izvēlētos brīvprātīgi. Turklāt būtisks ir arī motivējošs atalgojums, sociālās garantijas un kopējā stabilitāte. Pašreiz izmaiņas normatīvajos aktos ir tik bieži, ka studenti nevar zināt, kas viņus sagaida.
Nav konkrētības
Kādi galu galā noteikumi varētu izskatīties, pašlaik neviens Dienai atbildēt nevar. VM nestāsta ne to, kādi varētu būt kritēriji, ne nosacījumi. Tam esot vajadzīga diskusija, un nav vēlmes lieki satraukt studentus. Taču redzams, ka ministrija šo ideju aizstāvēs stingri, jo citādi situācija reģionos neesot risināma.
Neviens arī nevēlas stāstīt, cik steidzami noteikumu grozījumi tiks virzīti tālāk un kad tie varētu stāties spēkā, lai gan no sarunas nojaušams, ka zināmi ir arī konkrēti datumi. B. Kleina vien piebilst, ka iebildumu gadījumā jārīkojas ātri, no kā noprotams - ideja ir veikt izmaiņas vēl līdz nākamajai rezidentūras uzņemšanai. Uz esošajiem rezidentiem gan izmaiņas neattieksies.