Ja vēlaties saimniekot dabai draudzīgi, viens no veidiem ir ķerties pie kapļa un pacietības. Taču ilgtermiņā ar nezālēm tikt galā palīdzēt var mulčēšana. Padomājiet paši - viena visparastākā usne ražo līdz pat 35 tūkstošiem sēklu, savukārt balanda - vairāk nekā 100 tūkstošus sēklu. Sēklas augsnē var atrasties gadiem ilgi un, sagaidot labvēlīgākus dīgšanas apstākļus, sākt attīstīties, un sevišķi tām tīk rušināšana. Svaigi uzirdinātā augsnē nekavējoties izpletīsies arī tuvu augošo graudzāļu saknes, virza, šķietami nezin no kurienes sazeļ pienenes. Galvenokārt mulčēšanai tiek izmantota mizu mulča, koku šķeldas, zāģu skaidas, priežu čiekuri, kūdra, komposts, salmi, lapas un nopļautās zāles masa. Mulča arī pasargā augsnes virskārtu no izžūšanas, dubļu veidošanās lietus laikā, saglabā vienmērīgu temperatūru augsnes virskārtā. Parasti mulčēšanu veic pavasarī un mulčas kārtu atjauno rudenī, bet nav par vēlu darīt arī augu augšanas laikā, veidojot mulčas kārtu, piemēram, no izrautajām nezālēm, atstājot tās turpat izkalst, vai arī no nopļautās zāles. Tās trūdot atdos arī barības vielas un bagātinās augsni, tā ka ieguvums būs dubultīgs.
Māra Bergmane kopā ar vīru Daini saimnieko bioloģiskajā saimniecībā Upmaļi Rendas pagastā, un viņu pamatnodarbošanās ir zāļu tēju ražošana. Māra ir viena no bidinamiskās lauksaimniecības uzsācējām Latvijā - ļoti pieredzējusi dārzkope. Piecu hektāru platībā saimniecībā audzē ārstniecības augus un garšaugus - piparmētras, kaņepes, salvijas, altejas, raudenes, pūķgalves, kliņģerītes u. c. -, ievāc arī savvaļas augus no pļavām, meža. Saimniecībā ir arī dārzeņu dobes un plaši zemeņu stādījumi. Kad ogas gatavas, garās vagas ir aicinošas, bet, kad tās jāravē… Nopļauto zāli saimnieki izmanto nezāļu apkarošanai, piesedzot augsni ap stādiem, bet vecākās zemeņu dobēs zālei ļauj brīvi augt, ja tā pārāk gara, apgriež ar trimeri. Ogas izaug ļoti saldas!