Jā, Rossija RTR ir populārs kanāls lielā daļā sabiedrības, mūs satrauc, ka klienti var atteikties no sadarbības ar legālajiem televīzijas satura izplatītājiem un vairāk sākt izmantot nelegālos jeb tā sauktos pirātiskos pieslēgumus.
Esat apzinājuši, cik tādu Latvijā ir?
Šobrīd Rīgas Ekonomikas augstskolas profesora Arņa Saukas vadībā top pētījums, tas būs pabeigts aprīļa beigās. Bet provizoriski jau ir zināms - kopā mums ir 760 tūkstoši mājsaimniecību, kurām ir televīzijas pieslēgums, aptuveni 140 tūkstošu izmanto nelegālo izplatītāju pakalpojumus.
Ārkārtīgi daudz!
Jā, gandrīz 20%. Tāpēc arī tika dibināta biedrība Nē, pirātismam Latvijā.
Kas ir jūsu vadītās organizācijas dibinātāji, biedri?
Nē, pirātismam Latvijā dibinātāji ir tādi pazīstami TV nozares uzņēmumi kā Viasat AS Latvijas filiāle, Lattelecom, Baltcom un Pirmais Baltijas kanāls, kā arī filmu izplatītāji Forum Cinemas, nesen iesniegumu dalībai biedrībā iesniedzis arī Cinamon Kino. Vēl gaidām iesniegumu no Dautkom TV - tas ir Daugavpils kabeļoperators. Latvijas pierobežā šī problēma ir ļoti aktuāla - ir veseli ciemi, kuros gandrīz visi lieto nelegālos televīzijas pieslēgumus.
NEPLP lēmums par Krievijas TV kanāla pārraidīšanas liegumu bija balstīts nevis autortiesību pārkāpumos, bet gan saistībā ar propagandu. Tiem, kas cenšas ietekmēt sabiedrības viedokli, nebūtu nekādu iebildumu, ja kāds viņus pārraidītu arī nelegāli.
Ja tas ir saskaņots ar tiesību īpašnieku, tā varētu būt, bet tad lai pakalpojuma sniedzējs to pierāda.
Sanāk tā, ka televīziju satura ražotāji, operatori, filmu izplatītāji cieš lielus zaudējumus, jo nesaņem naudu no lielas daļas kabeļoperatoru?
Tieši tā. Mums arī bija tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, viņa tieši interesējās, kāds ir nelegālo izplatītāju biznesa modelis.
Un kāds tas ir?
Ļoti vienkāršs. Tur, kur legālajiem ir izmaksu pozīcijas - satura ražošana, maksājumi autortiesību aģentūrām un blakustiesību maksājumi -, nelegālajiem ir ietaupījums, jo viņiem ir tikai tehniskās izmaksas. Līdz ar to izmaksu optimizācija viņiem kopā veido ap 60-70%. Tā ir tā ēnu ekonomikas pelēkā zona. Daži no viņiem legāli darbojas kā interneta provaideri un papildus piedāvā arī nelegālus televīzijas pakalpojumus. Es pati personīgi saskāros ar šādu gadījumu - interneta provaiders piedāvāja Card Sharing pakalpojumu - televīzijas pieslēgumu caur internetu, izmantojot dekoderi un speciālus pieejas kodus, aptuveni par 200 kanāliem prasot četrus - toreiz vēl latus - mēnesī. Skaidrs, ka tā ir absolūti neadekvāta cena attiecībā uz legālajiem operatoriem, kuriem ir jāmaksā kanālu īpašniekiem par tiesībām tos pārraidīt.
Šādi piedāvājumi taču tiek intensīvi reklamēti klientiem, kā arī pati stāstāt. Kāpēc valsts institūcijas tos līdz šim nav pamanījušas? Vai problēma, ka nav neviena, kura tiešā atbildībā būtu šis lauciņš?
Nevaru tā viennozīmīgi atbildēt. Problēma kļuvusi aktuāla tikai pēdējos gados. Daudzi arī neizprot nelegālo darbību e-vidē. Es ceru, ka ar mūsu biedrības palīdzību būs iespējams ko uzlabot. Mūsu mērķis ir būt par koordinējošo centru starp visām kompetentajām iestādēm. Šī mērķa aktualitāti redzējām arī savas darbības pirmajos mēnešos, tiekoties ar daudzām iestādēm, - atklājās, ka bieži vien ir tā, ka viena iestāde nezina, ko otra dara saistībā ar kaut kādu konkrētu gadījumu. Mēs paši arī veicām kontrolpirkumu vienam no televīzijas nelegālajiem izplatītājiem - viņi piezvanīja man, nezinot, ka esmu pretpirātisma biedrības vadītāja, piedāvāja pakalpojumu, es nopirku dekoderi, mūsu biedru tehniskie speciālisti pieslēdza savām iekārtām, vienas dienas laikā izsekoja IP adreses un serveri, caur kuru iet šis pakalpojums. Tā ka identificēt ir ļoti viegli, jautājums vien, kā to tālāk kvalificēt. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešami normatīvu grozījumi, lai NEPLP būtu kompetence pār interneta servisu provaideriem un hostingiem. Jo šobrīd pēc likuma NEPLP tikai uzrauga elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.
Tikai oficiāli reģistrētos.
Jā. Un šajā jomā veidojas tāds kā robs.
Vai policija var kaut kā vērsties pret šiem nelegāļiem?
Jā, viņiem tas arī ir jādara, pierādot nodarīto kaitējumu cietušajiem. Diemžēl šie procesi iet lēni. Tāpēc mēģināsim šo problēmu aktualizēt, izmantojot jau pieminēto pētījumu par to, kādu kaitējumu valsts ekonomikai nodara pirātu industrija šajā nozarē. Kad būs zināmi konkrēti skaitļi, būs arī vieglāk runāt par šo tēmu. Domājams, arī Finanšu ministrija ieinteresēsies, ja mēs uzrādīsim papildu ieņēmumu iespējas valsts budžetā.
Interneta vide darbojas bez robežām. Tikpat labi var būt, ka nelegālo piekļuvi televīzijas kanāliem tirgo kāda kompānija ārpus Latvijas. Kā pret to cīnīties?
Ar tehniskiem ierobežošanas līdzekļiem. Ja kompetenta iestāde pasaka, ka konkrēts saturs Latvijā ir nelegāls, jo nav reģistrēts, kaut visas pazīmes liecina, ka ar to tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijā, turklāt ir cietušais no autortiesību viedokļa, piekļuve šim saturam var tikt slēgta. Ir jau pieredze šajā ziņā ar azartspēlēm - Izložu un azartspēļu inspekcija var pieņemt lēmumu bloķēt IP adreses, no kurām nāk nelegālais saturs. Respektīvi, nekas jauns nav jāizdomā, tikai jānosaka, kura iestāde šajā jomā ir kompetenta.
Kompetences ir pietiekamas, lai to darītu?
Es teiktu tā - ar mūsu biedrības palīdzību kopīgi to risināsim.
Runājāt par nepieciešamajiem likuma grozījumiem, lai beidzot kāds par šo jomu atbildētu. Vai ir runāts ar politiķiem, vai ir atsaucība no viņu puses, un cik ilgā laikā viņi gatavi ko sakārtot?
Ministru kabinetā ir pieņemts informatīvs ziņojums par nepieciešamajiem risinājumiem nelegālo televīzijas pakalpojumu internetā ierobežošanai, ir atbalstīta Valsts policijas kapacitātes celšana - ar 2017. gadu tiks radītas septiņas speciālas štata vietas. Kultūras ministrijā ir izveidota darba grupa, kas ar šo jautājumu strādā. Termiņš likumprojekta sagatavošanai ir 1. jūlijs, es ceru, ka tas būs ātrāk. Arņa Saukas pētījums tiks izmantots likumprojekta anotācijai. Šī būs tā retā reize, kad ar likuma grozījumiem tiks nevis prasīta papildu nauda, bet uzrādīts konkrēts ieguvums valsts budžetam. Mūsu mērķis ir nevis kādu tehniski ierobežot, bet gan būtiski palielināt legālo spēlētāju loku šajā jomā. Lai tie, kas grib darboties kā televīzijas operatori, attiecīgi reģistrējas un piedāvā savus pakalpojumus atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā visi šīs jomas komersanti.