S. Āboltiņas sacītais pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kurš pirmdien sāka sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām, liecināja, ka Vienotības līderes vēstījums vispirms bija adresēts Valsts prezidentam. «Situācijā, kad ir konstitucionālā krīze, Valsts prezidents ir tas, kurš var piedāvāt savus risinājumus, ko mēs no prezidenta arī sagaidām,» sacīja S. Āboltiņa. R. Vējonis savu viedokli varētu paust pēc sarunām ar visiem politiskajiem spēkiem. Pirmdien prezidents tikās ar trim lielākajām frakcijām - arī ar Saskaņu, kuras deputāts Andrejs Elksniņš medijiem norādīja, ka šajā situācijā nepelnīti esot aizmirsts EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš ir atbildīgs par sociālo dialogu un varētu «vilkt laukā savu bēgļu uzņemšanas plānu».
Visnegatīvākā pozīcija
ZZS un NA iebildumu dēļ Latvija nav noformulējusi nacionālo pozīciju jautājumā par lielāka bēgļu skaita uzņemšanu, kas tagad jau būtu 776. Tāpēc iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) pirmdien neaizbrauca uz ES iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmi Briselē, priekšroku dodot sarunai ar Valsts prezidentu R. Vējoni. Mūsu valsti sanāksmē pārstāvēja Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone. Ja pirmdien tajā bija plānots panākt tikai politisko vienošanos, tad 8. oktobrī ES iekšlietu ministru padomei jau būtu jāapstiprina regula, uz kuras pamata notiktu patvēruma meklētāju sadalījums starp dalībvalstīm. Uz šo tikšanos R. Kozlovskim vajadzētu ierasties jau ar Latvijas nacionālo pozīciju. Sanāksmē parasti valstis vienojoties, neiedarbinot balsošanas mehānismu, bet, ja tas notiek, tad Latvijai nāktos respektēt ar kvalificēto balsu vairākumu pieņemto lēmumu. ZZS līderis Armands Krauze pēc tikšanās ar Valsts prezidentu žurnālistiem apgalvoja, ka nevienā ES normatīvā tas neesot noteikts.
Kā ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, tā NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzskata, ka iekšlietu ministram vajadzēja pirmdien braukt uz Briseli un paskaidrot, kāpēc Latvijai nav savas pozīcijas. Tās ir bažas, ka, piekrītot jaunajam dalījumam, Latvija vairs nevarēs nākotnē neko iebilst, un tad nākšot piekrist tūkstošiem, kas varot ierasties, teica A. Brigmanis. Viņš piedāvā valsts iestādēm apkopot informāciju par pašvaldībām un mājsaimniecībām, kas ir gatavas izmitināt pie sevis bēgļus, taču neesot gan dzirdēts, ka kāds no šiem cilvēkiem kā savu galamērķi nākamajai dzīvesvietai būtu minējis Latviju. ZZS pārstāvji arī atgādina, ka Latvija nebūt nav vienīgā, kas iebilst pret obligātajām kvotām. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) minēja, ka ir atšķirība, vai valsts pārstāvji sēž pie galda un diskutē par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera piedāvāto plānu un izskata iespēju uzņemt patvēruma meklētājus, vai «neatbalsta neko, kā to darām mēs, - mūsu pozīcija šobrīd ir visnegatīvākā».
Nestabilā valdība
Nacionālajai apvienībai un ZZS nav izdevies kliedēt Vienotības aizdomas, ka šī situācija tiek izmantota politiskajiem mērķiem, ieskaitot reitingu audzēšanu. «Mēs nedomājam ne par kādiem reitingiem, bet par saviem mazbērniem,» sacīja A. Brigmanis. G. Bērziņš, kura partijai tikšanās ar Valsts prezidentu notiks otrdien, Dienai teica: «Ja kādam ir vēlme nomainīt personālijas, tad to var darīt, bet valdības maiņa mūsu nostāju bēgļu jautājumā nemainīs.» Viņu arī pārsteidz, ka par pārmaiņām valdībā runā un neapmierinātību ar atsevišķu ministru darbu izsaka nevis premjere Laimdota Straujuma (Vienotība), kuras kompetencē būtu sniegt šādu vērtējumu, bet gan cita politiķe, ar ko domāta S. Āboltiņa.
Būtiskāks valdības stabilitātes rādītājs būšot ne tik daudz bēgļu jautājums, bet gan ceturtdien paredzētais balsojums par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (NA), norādīja G. Bērziņš. Iepriekš bija informācija, ka atsevišķi Vienotības deputāti varētu balsojumā nepiedalīties, kas samazinātu nepieciešamo kvorumu un nodrošinātu ministra demisijai nepieciešamo vairākumu. ZZS jau ir paziņojusi, ka neatbalsta Dz. Rasnača nomaiņu, bet Vienotība savu lēmumu vēl nav pieņēmusi. Ja valdība kristu, tad, visticamāk, arī nākamo veidotu esošās koalīcijas partijas. Būtiskākās izmaiņas varētu būt saistītas tikai ar premjera personību. Kandidātu lokā nav iezīmējies neviens no koalīcijas līderiem, un netiek izslēgts, ka krīzes gadījumā nākamo premjeru meklētu ārpus koalīcijas. Šo personu vidū atkal tiek minēts diplomāts Māris Riekstiņš. L. Straujuma pēc Latvijas prezidentūras ES Padomē bija ieguvusi autoritāti ārvalstu kolēģu vidū. Taču tagad, nespējot panākt valdības vienošanos par Latvijas nacionālo pozīciju bēgļu jautājumā, šo autoritāti premjere var daļēji zaudēt, kas atvieglotu viņas demisijas tīkotāju plānus.