Par to, ka sports mūsdienās nav vairs tikai uzvarētāja noskaidrošana, bet arī izrāde ar spilgtiem izpildītājiem, uzskatāmi varēja pārliecināties naktī uz pirmdienu slavenajā Kopakabanas pludmales volejbola arēnā. Gatavoties kaut kam īpašam jau pirms spēles mudināja mača komentētājs, sakot, ka tūlīt sāksies Midnight madness (pusnakts ārprāts - angļu val.). Savukārt pēc spēles starmešu gaisma vēl nebija izdzēsta, un gluži kā Makbeta izrādē viens no galvenajiem personāžiem atvadījās no publikas. Aleksandrs Samoilovs ar savu spēli un izskatu bija iekarojis vietējo simpātijas. «Viru, Viru!» skandēja skatītāji. «Deviņdesmitajos gados Brazīlijā šāds vārds esot bijis populāram futbolistam, un es pēc izskata viņiem atgādinot tā laika spēlētāju,» nokļuvis mediju tikšanās zonā, skaidroja Aleksandrs.
Vēl viena atziņa - publika jūt līdzi zaudētājiem, taču vēlas būt kopā ar uzvarētājiem. Tribīnēs vairāk atbalstītāju bija kanādiešiem un arī vietējie sākumā pieslējās vairākumam, taču uz mača beigām, redzot, kā aizsardzībā pēc bumbām «līdacīņo» Latvijas pāris un cik efektīvi viņi triec bumbas pretinieku laukuma pusē, lielākas ovācijas jau izpelnījās SAMSME komanda. Tribīnēs varēja ieraudzīt arī nelielas latviešu saliņas. «Mēs dzirdējām arī skandējam vārdus «Latvija» un «Aiziet», un tas bija ļoti patīkami,» atbalstītājiem Latvijas kreklos pateicās Samoilovs. «Es zinu, ka biļetes uz Rio maksāja vienkārši kosmosu. Mani draugi arī gribēja braukt, bet kad uzzināja biļešu cenas… Tiešām cepuri nost visu to priekšā, kuri atbraukuši mūs atbalstīt no Latvijas. Arī paldies tiem, kuri cēlās no rīta sešos, lai skatītos mūsu spēli. Prieks, ka nepievīlām viņus. Būtu ļoti slikti, ja darba nedēļa sāktos ar latviešu zaudējumu.»
Tālu no tā gan nebija. Pirmajā setā no vidus noturējuši kanādiešus trīs četru punktu attālumā, Samoilovs ar Šmēdiņu uzvarēja ar 21:17. Otrā seta vidū deķi savā pusē pa pāris punktiem pavilka konkurenti un noturēja pārsvaru (18:21). Trešajā setā Latvijas pāra izredzes uz panākumu strauji kritās, kad rezultāts kļuva 8:10 un pēc tam 11:13. Beigās tomēr 15:13. «Paņēmām viņus ar raksturu. Nospēlējām agresīvāk, vairāk bija koncentrēšanās. Viņi galotnē arī bija stīvāki,» norādīja Samoilovs.
Izsprukšana caur adatas aci gan neesot pārsteigums. «Mums viņi ir neērts pretinieks, jo ar viņiem iepriekš bija 0-3 un tikai pirms braukšanas uz Rio turnīrā Klāgenfurtē pusfinālā viņus uzvarējām. Bet tur jau vairāk bija tādas paslēpes, jo zinājām, ka pēc nedēļas būs atkal jāspēlē olimpiskajās spēlēs un neviena no komandām negribēja atklāt visas kārtis. Tajā spēlē viņi pamēģināja arī vairāk servēt uz Jāni.»
Rio servju uzņemšanā lielāko smagumu ar savām rokām pacēla Saša. «Viņi mani bija salauzuši pirms mēneša turnīrā Porečā, kad es beigās nokļūdījos. Esmu jau pieradis, ka man jādara viss melnais darbs, jo 95 procenti pretinieku servē uz mani. Jānis ir pārāk labs.»
Nākamie pretinieki no Kubas redzēti ļoti maz, jo Pasaules tūrē nespēlē, taču viņu spēli bija iespēja iepazīt pirmajā kārtā. Tur tik tiešām bija, ko redzēt, jo Diass un Gonsaless trīs setos apspēlēja spēcīgos mājiniekus Pedru un Evandru.