Asadam ir jāaiziet
ASV prezidents Baraks Obama un viņa Krievijas kolēģis Vladimirs Putins savās uzrunās ANO Ģenerālajā asamblejā galveno uzmanību pievērsa Sīrijas pilsoņkaram, kas kopš 2011. gada pavasara ir laupījis jau vairāk nekā 250 tūkstošu sīriešu dzīvību, izraisījis plašu bēgļu krīzi un veicinājis dažādu teroristu grupējumu, no kuriem lielākais un bīstamākais ir IS, nostiprināšanos reģionā. Tomēr abu līderu domas par to, kā būtu risināma Sīrijas krīze, ir nesavienojamas.
Baltā nama saimnieks norādīja, ka pilsoņkaru Sīrijā var izbeigt tikai diplomātiskā ceļā un bez valsts autoritārā prezidenta Bašāra el Asada līdzdalības. «Savienotās Valstis ir gatavas sadarboties ar ikvienu valsti, tajā skaitā Krieviju un Irānu, lai atrisinātu konfliktu,» sacīja B. Obama. «Bet mums ir jāatzīst, ka pēc tik milzīgas asinsizliešanas, tik milzīga slaktiņa, [Sīrija] vairs nevar atgriezties pirmskara situācijā.»
ASV prezidents runāja par «kontrolētu varas pāreju», kuras laikā B. el Asads un viņa valdība pakāpeniski nodotu varu nākamajiem Sīrijas līderiem. Laikraksts The New York Times raksta, ka rietumvalstu diplomātu vidū noris intensīvas diskusijas, lai vienotos, cik ilgā laikā varas pārejas process Sīrijā norisinātos un cik daudziem B. el Asada tuvākajiem līdzgaitniekiem būtu jāaiziet. B. Obama gan neatklāja, kādus soļus amerikāņi spers, lai piespiestu Sīrijas diktatoru nodot varu.
Runājot par notikumiem Ukrainā, ASV līderis Krievijas īstenoto Krimas pussalas aneksiju nodēvēja par kliedzošu starptautiskās kārtības pārkāpumu. B. Obama sacīja, ka Maskava savas nesaskaņas ar Kijevu varēja risināt diplomātiskā ceļā, nevis brutāli atņemot tai daļu teritorijas un izraisot bruņotu konfliktu valsts austrumos.
ASV prezidents piebilda, ka pasaule nevar vienkārši noraudzīties no malas, kamēr tiek apdraudēta Ukrainas suverenitāte. «Ja tas notiks bez sekām Ukrainā, tad tas var notikt jebkurā no valstīm, kas šeit šodien ir sapulcējušās,» viņu citē raidsabiedrība Deutsche Welle.
Vaino amerikāņus
V. Putins, kurš ANO Ģenerālajā asamblejā uzstājās pirmoreiz desmit gados, kārtējo reizi vainoja ASV un to sabiedrotos centienos iejaukties citu valstu iekšējās lietās un eksportēt uz tām demokrātiju. Tādēļ viņš noraida iespēju, ka Sīrijas konfliktu varētu risināt bez Kremļa sabiedrotā B. el Asada, jo tikai Sīrijas iedzīvotājiem esot tiesības izlemt, kas vada viņu valsti.
Kremļa saimnieks paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāsniedz palīdzība B. el Asadam cīņā pret islāma teroristiem. «Mēs uzskatām, ka ir milzīga kļūda noraidīt sadarbību ar Sīrijas valdību un tās bruņotajiem spēkiem, kas varonīgi cīnās ar terorismu aci pret aci,» sacīja V. Putins. Viņš gan nenāca klajā ar konkrētiem Sīrijas konflikta risinājumiem.
Viņaprāt, arī pie pašreizējās situācijas Ukrainā ir vainojami «ārēji spēki», kas pašreiz valstī pie varas esošajiem palīdzēja sarīkot «militāru apvērsumu», kas esot izraisījis «pilsoņu karu».
Pēc uzrunām abiem līderiem notika aptuveni 90 minūšu gara tikšanās, kuras laikā, kā apgalvoja V. Putins, viņiem bijusi «lietišķa un atklāta saruna». Aptuveni pusi tikšanās laika B. Obama un V. Putins runājuši par Sīriju, bet otro daļu veltījuši Ukrainai. No abu pušu pārstāvju sacītā var noprast, ka arī tikšanās laikā prezidenti nav raduši nozīmīgus kopsaucējus. Pēc tikšanās V. Putins paziņoja, ka Krievija varētu pievienoties ASV vadītajai koalīcijai, kas veica gaisa uzlidojumus IS pozīcijām Sīrijā.
Pirms sarunas prezidenti tikās ANO ģenerālsekretāra rīkotās brokastīs, kuru ievadā B. Obama un V. Putins atturīgi saskandināja glāzes.