Daily Telegraph vēstuļu lappuse bija pilna ar lasītāju sašutuma izpausmēm par Edaldži nožēlojamo situāciju, un citas avīzes, kā pašu mājās, tā ārzemēs, ātri pārtvēra stāstu, turklāt daudzas no tām pievērsa lasītāju uzmanību faktam, ka Konans Doils pats uzņēmies Šerloka Holmsa lomu.
Piemēram, Daily Chronicle ievadraksts atzīmēja, ka Šerloks Holmss beidzot ķēries pie īstas izmeklēšanas: «Tā ir atzinības izteikšana viņa [Konana Doila] prasmei ar sava varoņa personību tik spēcīgi ietekmēt lasītāju prātus, ka viņu apziņā radītājs saplūst ar viņa radīto tēlu, tāpēc tie uztver šo īpašo izmeklēšanu kā paša lielā Šerloka darbu.»
Anderšovā Konans Doils saņēma kaudzēm apsveikuma vēstuļu, daudzās bija izteikti priekšlikumi tālākai rīcībai. Taču ne visas bija glaimojošas. «A. K.» no Garika junioru kluba rakstīja: «Protams, ka tu pazīsti nelieti, kriminālnoziedznieku & notiesāto, savu sabiedroto un sirdsdraugu, lopu «Edaldži», viņš un tikai viņš ir baismīgais nezvērs... elles izdzimtenis.» Bet Džordžs Meredits 14. janvāra vēstulē cildināja Konanu Doilu par «lielo darbu sabiedrības labā», ko viņš paveicis. «Es nepieminēšu vārdu, kurš jums droši vien jau griežas ausīs,» viņš piemetināja, «bet lieliskā Detektīvu Amatiera radītājs ir pierādījis, ko viņš spēj paveikt reālajā dzīvē...» Dažas nedēļas vēlāk piebalsoja arī Dž. M. Berijs: «Man nav nekādu šaubu, ka Edaldži notiesāts bez pierādījumiem, kurus par tādiem drīkst saukt.»
Preses saceltais troksnis un sabiedrības protesti piespieda valdību rīkoties. Faktiski Anglija bija vienīgā civilizētā valsts pasaulē bez apelācijas tiesas, tāpēc iekšlietu ministrs Herberts Gledstons paziņoja par īpašas izmeklēšanas komitejas izveidošanu. Diemžēl viens no trim šīs komitejas locekļiem - sers Alberts de Ratzens, Metropoles policijas tiesas vecākais tiesnesis -, bija kapteiņa Ansona otrās pakāpes brālēns.
Par savām pūlēm Konans Doils sāka saņemt nenormālas vēstules tajā pašā rokrakstā kā Edaldži ģimenei adresētās. «No drošiem avotiem Skotlendjardā man ir zināms,» vēstīja šis anonīmais korespondents, «ka vajag tikai uzrakstīt Gledstonam, ka galu galā tu tomēr atzīsti Edaldži par vainīgu, un nākamajā gadā tu dabūsi lorda titulu. Labāk taču kļūt par lordu, nekā uzņemties risku palikt bez nierēm un aknām, vai ne? Padomā par tām baigajām slepkavībām, kas pasaulē notiek, tad kāpēc lai tu izietu sveikā?» Šajās vēstulēs atkārtojās apgalvojums, ka agrāko sūtījumu autors bijis Edaldži: «Pierādījums tam ir viņa vēstules avīzēm, kad šo palaida no cietuma, kaut tur viņam vajadzētu sapūt kopā ar savu tētiņu un visiem melniem un dzelteniem žīdiem... Neviens tā nemācētu atdarināt viņa rakstu, tu, aklais muļķi.»
Konans Doils neiebiedēts turpināja savu izmeklēšanu, apņēmies atrast īsto vainīgo un panākt pilnīgu Džordža Edaldzi attaisnošanu.
(Turpinājums 11. septembra numurā)