Vien kā opozīcijas vēlmi publiski izpausties, krāt punktus savā vēlētāju lokā.
Viņu pārmetumi ir par konkrētām nejēdzībām tieslietu ministra atbildībā esošajās jomās.
Tieslietu sistēmā ir reformas, par kurām es varētu runāt 24 stundas no vietas. Demisijas pieprasītājs man ir izdarījis ļoti labu pakalpojumu - devis iespēju no Saeimas tribīnes visai Latvijai pastāstīt par veiktajām reformām. Līdz šim esmu to darījis dažādās nevalstiskās organizācijās, īsākās vai garākās intervijās. Šajā gadījumā man būs iespēja uzreiz visus deputātus informēt par visu milzīgo reformu klāstu un to, kas paveikts. Tā ka es viņam pat paldies varu pateikt. Cik man Saeimas Kārtības rullis ļaus, tik runāšu.
Pārmetumi nepamatoti?
Protams. Diemžēl Elksniņš ir starp tiem politiķiem, kurš nezina, kurš par ko valsts pārvaldē atbild.
Piemēram?
Viņš, piemēram, domā, ka Tieslietu ministrija atbild gan par Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbu, gan datu atkalapstrādātājiem un par prokuratūras apsūdzībā esošo saturu. Vēl vairāk - viņš pārliecināts, ka arī bāriņtiesas pakļautas Tieslietu ministrijai. Gribu atgādināt, ka bāriņtiesas ir pašvaldību iestādes, kurām ir metodiska pakļautība bērnu tiesību aizsardzības jomā Labklājības ministrijai un notariālo funkciju veikšanas jomā Tieslietu ministrijai. Ja tās ko kļūdās ar notariālām funkcijām, mēs varam aizrādīt attiecīgai pašvaldībai. To nezināt, manuprāt, ir vai nu analfabētisms, vai politiska spēle, kur cilvēks ar augstāko juridisko izglītību publiski tēlo muļķi. Labi, viņš atsevišķā vēlētāju lokā krāj punktus, bet tā arī blamē gan sevi, gan savu organizāciju.
Demisijas pieprasījums ir privāta iniciatīva, nesaskaņota ar Saskaņu?
Nē, to pieprasa desmit deputāti. Tie nav 24 Saeimā ievēlētie.
Demisijas pieprasījums tapa pēc tam, kad publiskos reģistros kļuva pieejami vardarbībā cietuša bērna personas dati.
Pirmkārt tas ir tikai iegansts. Un es domāju, ka Datu valsts inspekcija, veicot pārbaudi, nonāks pie slēdziena, kurš ir saucams pie atbildības. Jo es uzskatu, ka arī Elksniņš ir līdzatbildīgs ar to, ka publicējis personas datus sociālajos tīklos. Viņa pienākums bija uzreiz ziņot policijā un Datu valsts inspekcijā, bet viņš, kārojot pēc lētas popularitātes, panācis, ka viņu iespējams administratīvi par to sodīt. Tāpēc jau viņš cenšas izpausties kā milzīgs Datu valsts inspekcijas vadības aizstāvis, cerībā, ka viņš nesaņems pelnīto sodu. Bet likums visiem viens.
Politiķu rēķinu kārtošana nemazina nepieciešamību pasargāt cilvēkus no viņu datu publiskošanas.
Par datu aizsardzību atbildīgs konkrētais datu turētājs. Valsts pārvaldes iestādes šos datus nav izpaudušas. Tāda ir mūsu rīcībā esoša informācija pēc pirmās pārbaudes. Reāli es redzu, ka atbildīgo personu loks varētu būt plašs - datu pircējs, pārdevējs un publiskotājs. Esat pieprasījis tieslietu ministra demisiju. Cik tā pamatota? Pats Dzintars Rasnačs to vērtē vienīgi kā jūsu tiekšanos pēc lētas popularitātes.
Jāsaprot, ka tieslietu ministrs ir atbildīgs par visu tieslietu nozari. Tās ir tiesas, prokuratūra, Datu valsts inspekcija, Uzņēmumu reģistrs. Viņš ir atbildīgs par to, cik kvalitatīva ir normatīvā bāze, arī to, kādi lēmumi un spriedumi tiek pieņemti, kā tie tiek izpildīti, vai regulējumi ir pietiekami, lai atturētu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un vai tie, kuri izdara pārkāpumus, saņem atbilstošu sodu. Respektīvi, tieslietu ministrs atbildīgs par taisnīgumu.
Tas apdraudēts tieši tagad?
Taisnīgums tika iedragāts ar Liepājas tiesas spriedumu, kur divi noziegumā pret bērnu apsūdzētie saņēma taisnīguma principam absolūti neatbilstošu sodu.
Gribat teikt, ka ministrs var iejaukties tiesas kompetencē?
Viņam nevajag iejaukties tiesu varā. Tiesas spriešanas funkcija ir neatkarīga, bet viņam ir tiesības lemt, kuri tiesneši strādās, kuri ne. Tiesības ierosināt disciplinārlietas viņam ir. Veidot metodiskos materiālus, veikt tiesnešu apmācību arī var. Ja sistēmā kāda skrūve nestrādā pietiekami labi, tad tā deldē visu mehānismu. Pēc Liepājas tiesas sprieduma, kas, protams, ir pārsūdzēts, tika sasaukta Saeimas Juridiskās komisijas sēde, kurā tieslietu ministram deva ļoti konkrētu uzdevumu pusotra mēneša laikā sagatavot sistēmisku risinājumu attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem pret nepilngadīgajiem. Šajā laikā saņēmām informāciju par vēl vienu noziegumu pret nepilngadīgo - šoreiz 10 mēnešus mazu meitenīti.
Nu, ne jau ministrs pie tā vainīgs!
Protams, Rasnaču nevar vainot konkrētā nodarījumā, taču viņš nav izdarījis neko, lai šādi noziedzīgi nodarījumi nenotiktu! Nav darījis neko preventīvas sistēmas izveidei.
Parādījās informācija par lietu, kurā notiesāts ārzemnieks par seksuālo vardarbību pret nepilngadīgo. Ko izdara Rasnačs? Publiski paziņo, ka viņš ir pret pedofilu vārdu publiskošanu, jo, redziet, tas viņus iedzīs pagrīdē. Bet par gadījumu, kad bija brīvi pieejami meitenītes personas dati, viņš man saka: labi, ka tas tā noticis, jo tagad ieraudzīta problēma. Tas ir pilnīgs ārprāts, ja ministram ir tāda attieksme! Kur te ir bērna cilvēktiesības!?
Šonedēļ Juridiskajā komisijā uzklausījām Rasnaču par paveikto sistēmiska risinājuma izveidē. Visi komisijas locekļi neatkarīgi no partijas piederības bijām vienisprātis, ka ministrs uzdevumu nav izpildījis. Ir vien priekšlikumi grozīt Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu, bet tā ir reakcija uz notikušo, nevis prevencija! Nav neviena priekšlikuma, lai šādi nodarījumi nenotiktu. Vai ir piedāvājums mainīt regulējumu par personas datu aizsardzību, novēršot publiskošanu? Nav! Arī par tiesnešu apmācību ministrs neko konkrētu nevar piedāvāt. Tāpēc, ka ir nekompetents.