Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā 0 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Sāk vētīt jauno budžetu

Savlaicīgāk nekā citgad valdība sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un vidēja trīs gadu termiņa budžeta ietvara. Aizsākot diskusiju par budžeta bāzes izdevumiem otrdien valdības sēdē, pēc nedēļas ministri vēl precizēs protokollēmumu. Pamatbudžeta bāzes izdevumos iekļauti tikai tie pasākumi, par kuriem valdība jau ir lēmusi. Līdz ar to daudzi ministriju pieprasījumi tur neatspoguļojas. Nozaru vadībai ir iespējas līdz 1. jūnijam vēl iesniegt savas jaunās politikas iniciatīvas un pamatojumu par finansējuma nepieciešamību.

Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2017. gadam aprēķināti 6,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 38,3 miljoniem eiro mazāk, nekā apstiprināts vidēja termiņa budžetā. Pēc premjera Māra Kučinska (ZZS) ierosinājuma valdība nolēma aprīļa otrajā pusē rīkot īpašu semināru, kurā apspriedīs un izvērtēs ministriju un centrālo valsts institūciju vēlmes. Diskusijai izvēlētais laiks ir pieskaņots termiņam, līdz kuram Latvijai, tāpat kā citām eirozonas valstīm, jāiesniedz Eiropas Komisijā stabilitātes programma, - tas jāizdara līdz 15. aprīlim. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir minējusi vairākus iemeslus, kāpēc savlaicīgi uzsākts darbs pie valsts budžeta projekta. Finanšu ministrija apņēmusies jau oktobra vidū, kas arī ir pāris nedēļu agrāk nekā parasti, iesniegt šo nozīmīgo dokumentu Saeimā. Ministre uzskata, ka ir svarīgi, lai ir pietiekami daudz laika budžetu izdiskutēt valdībā un arī ar sociālajiem partneriem.

Finanšu ministrija kopā ar nozaru ekspertiem sākusi pārskatīt visu ministriju pamatizdevumus, lai izvērtētu, cik saimnieciski un gudri esošais finansējums tiekot izmantots. «Īpaša uzmanība tiks pievērsta veselības nozarei,» otrdien intervijā Latvijas Radio uzsvēra D. Reizniece-Ozola, kura uzskata - tā ir joma, kura visvairāk prasījusi līdzekļus, tāpēc pirms to piešķiršanas ir svarīgi noskaidrot, «vai tā nauda nebūs iemesta caurumā, kur tā pazudīs». Mērķis ir izvērtēt, cik lietderīgi ministrijas izmanto piešķirto finansējumu.

Nākamā gada valsts budžetā veselības nozare un arī izglītība būs nozīmīgākās prioritātes. Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Satiksmes ministrija ir tās nozares, kuru liela daļa pieprasījumu nav atbalstīti. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība), kurš ir arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors, jau iepriekš bija brīdinājis, ka cīnīsies par atbalstu augstākajai izglītībai, kam apstiprinājums bija viņa uzstāšanās otrdien valdības sēdē. Augstskolām ministrs prasa vēl 65,3 miljonus eiro, zinātnei - 39,2 miljonus, savas vēlmes daiļrunīgi pamatojot ar vairākiem argumentiem, ieskaitot Augstskolu likumā noteikto, ka valsts dibinātajām augstskolām jānodrošina finansējums 0,25% no iekšzemes kopprodukta. «Runa bija skaista, bet naudas ir tik, cik ir. Šī laikam ir pēdējā reize, kad šo jautājumu mēs skatām atklātajā sēdē,» pēc ministra uzstāšanās sacīja premjers M. Kučinskis. D. Reizniece-Ozola piekrita, ka ir svarīgi nodrošināt finansējumu zinātnei, piedāvājot Izglītības un zinātnes ministrijā izvērtēt, vai nozares iekšienē nav iespējas ietaupīt naudu, ko varētu paredzēt šim mērķim. K. Šadurskis solīja tā rīkoties, jo apzinoties, ka «visus prasītos simts miljonus nedabūšu».

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) savu vēlmju sarakstu, kurā ir arī autoceļu pārvaldīšanai un uzturēšanai nepieciešamais finansējums, raksturoja mazāk uzstājīgi. Viņš arī aicināja lauzt to sistēmu, «kad katrs kaut ko rausta, jo ir vajadzīgs valdības kopējs redzējums par valsts budžetu», tāpēc varot tikai atbalstīt ieceri rīkot īpašu semināru. Teju visām ministrijām ir vajadzības, kuras pašlaik nav atbalstītas. Tieslietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai, piemēram, tā ir nauda jaunu amata vietu izveidošanai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nepieciešami 54 000 seifu iegādei, Kultūras ministrijai - nauda sabiedrības integrācijai.

Budžeta izdevumos nav iekļauts arī finansējums, kas nepieciešams ar Eiropas Savienības fondu atbalstu izveidoto informācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai. Finanšu ministre aicināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kuras kompetencē ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jautājumi, sagatavot piedāvājumu, kā šo problēmu risināt. Intervijā Latvijas Radio D. Reizniece-Ozola runāja arī par pasākumiem, kurus apņēmusies veikt, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, - vispirms jau runa ir par ēnu ekonomikas apkarošanu, kas saistīta ar cerībām panākt pārmaiņas Valsts ieņēmumu dienestā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?