Patlaban esot jāizbeidz spekulācijas, jo ir tikai viens projekts, ko patlaban vērtē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, un, tiklīdz izvērtēšana būs beigusies, projekts nonāks Rīgas pilsētas būvvaldē, kura, visticamāk, dos atļauju būvniecībai, un «vīri ķiverēs dosies būvēt», tā Dienai sacīja Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons. Savukārt viss pārējais ir emocijas, un no tām ir jānorobežojas.
Runājot par atvēlēto finansējumu, A. Blodons atzīmēja, ka, ātrāk sākot būvniecību, arī būvniecības izmaksas ir zemākas. Attiecīgi, ja neiekļaujas termiņos, tāme var pieaugt vairākkārt, pagaidām ar to problēmu neesot. VNĪ Būvniecības pārvaldes būvniecības projektu vadītājs Aivars Mirkšs arī akcentēja, ka līgumu ar uzvarējušo būvnieku plānots noslēgt šā gada septembrī, savukārt pati būvniecība varētu ilgt 14 mēnešu. Tāpat pagaidām izskatās, ka izdosies iekļauties arī prognozētajā tāmē un izmaksas nepārsniegs 14 miljonu eiro.
Šķēršļi varētu rasties vien tad, ja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izdos citādu vērtējumu, nekā līdz šim ir domāts. Tad būtisks būs pilsētas galvenā arhitekta viedoklis, un, vadoties no tā, būvvalde pieņems lēmumu - saskaņot vai nesaskaņot projektu. Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs Valters Nollendorfs gan piebilda, ka visi saskaņojumi jau vienreiz nokārtoti 2007. gadā, tāpēc šobrīd ir pamats cerēt, ka iepriekšējie atzinumi arī šoreiz tiks apstiprināti.
Runājot par arhitektes Zaigas Gailes un viņas domubiedru izvērsto protesta akciju, V. Nollendorfs atzīmēja, ka viņam nav zināms, kāda ir arhitektes patiesā motivācija, taču norādīja, ka viņas izteiktie apgalvojumi ir maldinoši un pat godu un cieņu aizskaroši. Piemēram, nav taisnība, ka muzejs var savu darbību organizēt citā veidā, piemēram, pārceļoties no Vecrīgas uz bijušo čekas namu vai - labākajā gadījumā - pašreizējā ēkā saglabājot tikai ekspozīcijas zāli. Tāpat nepatiesi ir apgalvojumi, ka muzeja ēka, kura nav iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir izcils padomju modernisma arhitektūras objekts, kas saglabājams bez pārveidojumiem.
V. Nollendorfs arī pauda neizpratni par oponentu organizēto kampaņu, lai it kā aizsargātu izcilu arhitektūras vērtību, tai pašā laikā it kā atbalstot, bet īstenībā apdraudot muzeja darbu. Neviens neesot protestējis, piemēram, kad, ceļot Melngalvju nama kopiju, 1996. gadā nojauca Latviešu Sarkano strēlnieku muzeja ēkas ziemeļaustrumu spārnu. Un, kā vairākkārt uzsvēra biedrībā, pilnvērtīgs muzeja darbs iespējams tikai un vienīgi Nākotnes namā, jo muzeja ekspozīcijas, telpu iekārtojuma un funkcionālie plāni izstrādāti atbilstoši ēkas rekonstrukcijas projektam.
Lai gan tiek apgalvots, ka idejas pretiniekiem, vācot parakstus, nav iespējams ietekmēt lēmumus, ko apstiprinājusi ir arī valdība un gan valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība), gan Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa), gan Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs pauduši, ka Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts ir jāturpina, tomēr muzeja biedrība nolēmusi organizēt savu parakstu vākšanu. Kā Dienai pastāstīja V. Nollendorfs, parakstus nolemts vākt, lai arī muzeja atbalstītāji var izteikt savu viedokli. Tā gan neesot kampaņa, un neviens arī nedomā, ka šiem parakstiem būtu liela vai jebkāda nozīme lēmumu pieņemšanā. Šādi varot noskaidrot vien sabiedrības noskaņojumu.