Cūkkopis cūkkopim bieds
Lai pasargātu savus lopus, visiem Latvijas cūkkopjiem jāievēro biodrošības pasākumi. Cik tie stingri, atkarīgs no saimniecības lieluma un darbības mērķiem, proti, tiem, kas audzē daudz cūku un tās tirgo, jāievēro krietni vairāk prasību nekā tiem, kam ir tikai pāris lopiņu pašu patēriņam. M. Balodis atklāj, ka, lai gan biodrošība šobrīd obligāta visiem cūku turētājiem, prasības ievēro 89%. Viņš norāda, ka tas varētu šķist daudz, tomēr jāatceras - katra saimniecība, kas ignorē drošības pasākumus, rada nopietnus draudus pārējiem: «Vienalga, vai tā ir privātmāja ar vienu dzīvnieku vai komercferma, saslimšanas gadījumā ierobežojumu zona skars arī kaimiņus. Var rasties situācija, kad vienas cūkas dēļ uz ilgu laiku tiek paralizēts blakus esošais komplekss.» Biodrošības pasākumus pārsvarā neievērojot mazās saimniecības.
Par radušos situāciju nobažījusies ir arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece: «Tā ir liela sāpe, ka komercsaimniecībai blakus ir kāds neapzinīgais, kuram ir pilnīgi vienalga, jo viņam ir tikai divas cūkas un viņu ĀCM finansiāli daudz neietekmēs.» Taču viņa uzskata, ka lopu turētāji ir dažādi un arī starp mazajām saimniecībām ir strikti biodrošības ievērotāji. Pēdējais ĀCM saslimšanas gadījums mājas cūkām Latvijā konstatēts 2015. gada septembrī, un kopumā pērn mēra dēļ bija jāiznīcina 213 mājas dzīvnieku, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinājumam - Igaunijā gada laikā ĀCM dēļ nokauts vairāk nekā 26 tūkstoši mājas cūku.
ĀCM nozarei nodarījis zaudējumus, kas mērāmi vairākos miljonos, tāpēc, ja šovasar netiks konstatēti jauni saslimšanas gadījumi mājas cūkām, Zemkopības ministrija aicinās Eiropas Komisiju atcelt šobrīd Latvijā noteikto trešo jeb īpašo riska zonu. Tas atvieglos cūku un cūkgaļas produktu apriti.
Var uzvarēt tikai ar lodēm
«Nav nekādu indikāciju, kas liecinātu, ka mēris taisītos pazust,» norāda M. Balodis un uzsver, ka vienīgais veids, kā to šobrīd ierobežot, neskaitot biodrošību, ir mežacūku izšaušana. Taču ar to vien nepietiek - kad dzīvnieks nošauts, līķis ir jāsavāc un līdz analīžu rezultātiem jāuzglabā speciālā konteinerā, citādi tas var kalpot par vīrusa mitekli. Ziemā mēris mirušā lopā spēj izdzīvot pat vairākus mēnešus.
Latvijas Mednieku asociācijas (LMA) vadītājs Haralds Barviks saka, ka šobrīd tiek darīts viss, kas ir mednieku spēkos, taču vērš uzmanību uz resursu trūkumu: «Galvenais kavēklis šobrīd ir tehniskais nodrošinājums, daudzviet medniekiem nav pieejamas dzesētavas. Ja siltā laikā nav kur novietot kautķermeni, tā ir liela problēma. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc mednieku aktivitāte nav tik liela, kā gribētos.» Līdz šim padarīto viņš vērtē pozitīvi - gada laikā mežacūku skaits sarucis par 17 tūkstošiem.
Lai uzlabotu situāciju, pērn tika apmaksātas selektīvās medības - mednieks saņēma naudu par katru nošauto sivēnmāti. H. Barviks atzīmē, ka, lai to darītu, mednieki bijuši spiesti pārkāpt savas ētikas normas: «Es pats apmācu jaunos medniekus un gadu gadiem esmu centies teikt, ka cūku māte ir jātaupa, jo tā tiek nodrošināta stabilitāte populācijā. Taču šajā gadījumā ir jāaizmirst ētikas moments, nobremzēt slimību var tikai, izmedījot mežacūkas. Es uzskatu, ka ideālā situācija būtu, ja mēs mežacūkas izšautu līdz nullei.»
Iepriekš izskanējušas arī ziņas, ka Kurzemes mednieki, kurus ĀCM līdz šim nav skāris, bija skeptiski un nevēlējās mainīt savus uzskatus, taču tagad, kad sērga sasniegusi arī Zemgali, skeptiķu kļūstot arvien mazāk.
Mēra jautājums aktuāls arī kaimiņvalstīs, tāpēc rīt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tiksies ar Lietuvas lauksaimniecības ministri, lai apspriestu gan šo, gan citas kopīgās problēmas.