Abi LMT un Lattelecom līdzīpašnieki (TeliaSonera un Latvijas valsts) aizvien aktīvāk runā par to, ka būtu vērtīgi apvienot abus telekomunikāciju uzņēmumus, lai nodrošinātu to konkurētspēju nākotnē. Kāds ir KP skatījums uz apvienošanas ideju no konkurences nodrošināšanas viedokļa?
KP pastāvīgi seko abu uzņēmumu akcionāru paziņojumiem. Līdz šim vairāk gan dzirdēti TeliaSonera priekšlikumi. Taču galvenā būtība - ja abi uzņēmumi tiktu mehāniski apvienoti, mūsuprāt, pastāv augsti riski konkurencei komunikāciju jomā, piemēram, par to, vai un kādā veidā varēs izkontrolēt, ka apvienotais uzņēmums nodrošina vienādus nosacījumus ikviena šīs jomas komersanta piekļuvei datu pārvades sistēmai. Šobrīd piekļuvi tirgus dalībniekiem fiksētajā tirgū nodrošina Lattelecom. Mūsuprāt, loģiski būtu apvienošanās gadījumā pārvades sistēmu izdalīt ārpus apvienotā uzņēmuma. Tāpat riskus konkurencei varētu sagādāt apjoma efekts, kas radīsies, kad apvienotais uzņēmums izveidos plašas pakalpojumu paketes, tādējādi, iespējams, uz ekonomijas rēķina spējot piedāvāt zemākas cenas, ar kurām pārējie tirgus dalībnieki gan fiksētajā, gan mobilajā tīklā nespēs līdzvērtīgi konkurēt. Mēs nesaredzam tik lielus draudus vietējiem komunikāciju uzņēmumiem no globālajiem spēlētājiem, kuri varētu ienākt Latvijas tirgū un tādējādi ietekmēt vietējo spēlētāju pozīcijas. Piemēram, Lattelecom minētā iespējamā konkurence no starptautiskās kompānijas Netflic - protams, nākotnē komunikāciju tirgus var mainīties saistībā ar šāda mēroga uzņēmumu plāniem un mērķiem, tomēr būtiski, ka Latvijas tirgū šāds globāls spēlētājs varēs veiksmīgi ienākt un nostiprināties tikai tad, ja spēs piedāvāt vietējam patērētājam interesantu pakalpojuma saturu, tajā skaitā televīzijas jomā.
No konkurences un tai loģiski sekojošās cenu mazināšanās taču iegūst klients!
Patērētājiem, protams, ir svarīgs cenas un pakalpojuma kvalitātes apvienojums, taču ne vienmēr izšķirošais faktors ir cena. LMT jau šobrīd ir līderis mobilo pakalpojumu jomā, kam ir plašs tīkla pārklājums. LMT tarifi, lai gan ir augstāki nekā konkurentiem, tomēr ir gana pievilcīgi viņu klientam, kuram ir svarīgs tieši pārklājums. Apvienotais Lattelecom un LMT uzņēmums varētu izvēlēties arī aktīvu klientu piesaistīšanu ar tādu cenas un piedāvājuma kombināciju, kas ļautu pārvilināt pārējo mobilo operatoru, kā arī interneta un televīzijas operatoru klientus. Mazākie vienkārši nespēs līdzvērtīgi sacensties. Jau tagad, piemēram, Lattelecom ļoti aktīvi un mērķtiecīgi attīsta televīzijas un interneta pakalpojumus. Ja, piemēram, salīdzina šajā jomā Lattelecom un tuvāko konkurentu Baltcom, skaidri redzams, ka Lattelecom ieņem nozīmīgu tirgus daļu un ir krietni spēcīgāks.
Minējāt iespējamu datu pārraides sistēmas nodalīšanu abu uzņēmumu apvienošanas gadījumā. Ko tas mainītu?
Lattelecom pārvaldītā datu pārraides infrastruktūra pašreiz nodrošina divas funkcijas - vairumtirdzniecību, kad infrastruktūru izmanto arī citi operatori nokļūšanai pie sava klienta, un mazumtirdzniecību, kad pa to Lattelecom piegādā pakalpojumus saviem klientiem. Vai iespējama šāda biznesu nodalīšana? Savulaik, kad tika apvienoti Lattelecom un Microlink, bija nosacījums, ka jāpārdod tīkls vai tā daļa. Patlaban grūti pateikt, vai līdzīgs scenārijs iespējams Lattelecom un LMT apvienošanas gadījumā. Šobrīd vienlīdzīgu piekļuves nosacījumu izpildi Lattelecom pārvaldītajai infrastruktūrai kontrolē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Taču paliek jautājums - cik reāli būs izsekot, vai jaunajos apstākļos nosacījumi patiešām tiks piemēroti visiem vienādi? Pērn, veicot indikatīvo tirgus izpēti, aptaujājām arī abu uzņēmumu konkurentus, kuri atzina, ka vērojamas problēmas piekļuvē infrastruktūrai.
Savulaik minēts, ka abu uzņēmumu apvienošana ļautu optimizēt izmaksas un saglabāt stabilu konkurētspēju, kas atsevišķi tiem var nebūt pa spēkam, ņemot vērā, ka, piemēram, mobilo operatoru Tele2 un Bite akcionāriem ir pietiekami lieli līdzekļi, kurus investējot var iedragāt, piemēram, LMT pozīcijas.
LMT ir vēsturiski pirmais Latvijas mobilo sakaru operators, kas ieguvis stabilas un vadošas pozīcijas. Ir grūti prognozēt, vai, paliekot atsevišķi, LMT varētu zaudēt pozīcijas, jo, lai arī abu pārējo mobilo operatoru akcionāriem var būt daudz brīvu finanšu, nevar viennozīmīgi uzskatīt, vai viņu plānos ir veikt investīcijas tirgus daļas straujā paplašināšanā. Taču kopumā mobilo sakaru tirgū pašreizējā konkurence un tarifu lielums ir pietiekams, lai tirgus dalībnieki strādātu rentabli un arī ieguldītu attīstībā.
Ja LMT un Lattelecom apvienotu, efektivizācijas rezultātā taču rastos brīvi līdzekļi tehnoloģiju modernizācijai - no tā iegūs klients.
Tā ir tikai viena no iespējamībām. Taču tikpat labi pastāv risks, ka attīstība kļūs krietni lēnāka. Līdz šim jaunu tehnoloģiju ieviešanu mobilajās komunikācijās pārsvarā iniciēja tieši LMT kā tirgus līderis. Pārējie operatori sekoja tendencēm un arī ieviesa novitātes, piemēram, 4G mobilo internetu. Neviens šobrīd nevar sniegt skaidru prognozi, vai apvienotais uzņēmums turpinās strauju jauno tehnoloģisko iespēju apgūšanu, jo varbūt tam pietiks ar esošo klientu apjomu un ienākumiem no pašreizējo pakalpojumu pārdošanas.
Attīstība apstāsies, un mēs varēsim aizmirst par 5G?
Šeit pat nav runa par 5G, kas vispār šobrīd ir tikai vīzija un iecerēta nākamajos desmit gados. Vairāk būtu jāuztraucas par iespējamību, ka apvienotais telekomunikāciju uzņēmums kļūs tik liels, ka tas pamatīgi ietekmēs, piemēram, pārējo divu mobilo sakaru operatoru konkurētspēju un peļņas iespējas, un ļoti nepatīkama situācija var izvērsties tad, ja kāds no šiem diviem uzņēmumiem - faktiski viņu īpašnieki, secinātu, ka nav intereses un jēgas ieguldīt konkurētspējas saglabāšanā, un aizietu no Latvijas. Ir valstis, kur ir četri vai pieci mobilie operatori - tajās samazinājums par vienu spēlētāju neko nemainītu. Latvijas gadījumā tas, ja paliktu tikai divi mobilie operatori, no konkurences viedokļa būtu ļoti slikti.