Kā Dienai pastāstīja IZM pārstāve Ilze Salna, jautājumi, kas saistīti ar jauno pedagogu darba samaksas modeli, tiks risināti darba grupā, kas joprojām darbojas. Ministrija arī nosūtījusi arodbiedrībai aprēķinus par papildus nepieciešamo finansējumu LIZDA prasību izpildei. Papildus jau esošajiem ministrijas aprēķiniem 2016. gada četriem mēnešiem tas būtu 10,9 miljoni eiro, 2017. gadam - 58,6 miljoni eiro, 2018. gadam - 64 miljoni eiro, bet 2019. gadam - 77 miljoni eiro. Tomēr, vai šāds finansējums būtu pieejams, nav zināms. Pedagogu algas paaugstināšanas grafiku gan varētu izstrādāt līdz nākamā gada martam. Konceptuāls atbalsts ir arī citām prasībām, taču tām jāmeklē risinājums kopā ar citām ministrijām vai iesaistītajām pusēm, un atkal viens no lielākajiem šķēršļiem ir nauda.
LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Edgars Grigorjevs Dienai vēl nevarēja sniegt sīkākus komentārus par ministrijas nostāju. Taču viņš netic, ka varētu tikt atrasts tāds kompromiss, lai plānotais streiks nenotiktu, jo, kā liecinot līdzšinējā sadarbība - nekādi brīnumi nenotiek. E. Grigorjevs arī atzīmē, ka izvirzītās prasības nav nekas astronomisks, bet gan jau iepriekš noteiktas normatīvajos aktos vai arī pašas ministrijas sākotnēji solītas. Līdz ar to arodbiedrība no saviem nosacījumiem neatkāpjas.
Prasības ir vairākas. Pirmām kārtām pieļaujams neesot tas, ka valdība plāno finansēt pedagogu darba samaksas jauno modeli no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai gan izglītība valdības prioritātēs ir trešajā vietā. Tāpat nākamā gada budžetā finansējums izglītībai un zinātnei nav paredzēts likumos noteiktajā apmērā. Līdz ar to, pēc arodbiedrības domām, valstī tiek turpināts tiesiskais nihilisms, nerunājot par vairāku priekšvēlēšanu laikā doto solījumu godprātīgu izpildi. Diemžēl arī sociālā dialoga ceļā nav panākts vēlamais rezultāts. Runājot precīzāk, kopš šā gada jūnija notikušas vairāk nekā 20 arodbiedrības tikšanās ar iesaistītajām pusēm, taču tās nav devušas vēlamo rezultātu.
Lai gan patlaban darbojas IZM minētā darba grupa premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) vadībā, arodbiedrībai jau pēc pirmajām sēdēm zudusi ticība, ka tiks izlemts par reāliem uzlabojumiem un iespējām rast nepieciešamo papildu finansējumu. Par to liecina kaut vai tas, ka tikšanās norisināsies līdz pat 8. oktobrim, bet valsts budžetu plānots iesniegt Saeimā jau 30. septembrī. Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija atzinusi, ka darba grupa šobrīd dara to darbu, ar ko vajadzēja sākt jaunā modeļa izstrādi. Proti, apzina esošo situāciju, noskaidro, cik sakārtots ir skolu tīkls Latvijā, kāds ir pašvaldību finansiālais ieguldījums un vērtējums par jauno modeli, taču nenotiek darbs pie tā uzlabošanas.
LIZDA arī pieprasa, lai tiem skolotājiem, kuri tiks atbrīvoti no darba, būtu atbalsta programma. Tāpat pakāpeniski jāatjauno atalgojums pirmsskolas izglītības pedagogiem no valsts budžeta un jāatbalsta arī likumprojekta «Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas izglītības skolotāju izdienas pensiju likums» virzība Saeimā.
Kā iepriekš ziņots, skolotāju streiks varētu notikt oktobra beigās.