Protams, laika gaitā ievērojami pieaudzis gan atlētu, gan sporta disciplīnu skaits, attīstījušās tehnoloģijas, nācies nesalīdzināmi lielāku uzmanību pievērst drošībai, taču, to ņemot vērā, izmaksu kāpuma līknēm bija jāveidojas daudzmaz vienmērīgām. Bet, kā redzam augstāk, tā nav.
Būtiski piebilst, ka konkrētajā datu apkopojumā nav iekļautas ceļu, dzelzceļu, lidostu, viesnīcu infrastruktūras izmaksas, kas parasti ir daudz augstākas nekā spēlēm kā tādām. Tātad šeit runa par vienīgi tieši ar sportu saistītām izmaksām.
Konkrētajā salīdzinājumā nav iekļautas Rio prognozētās, jo, kā liecina pieredze, izmaksas vienmēr ir krietni (pat dubulti) augstākas, nekā sākotnēji kalkulētas, un nav brīnums, ka spēļu rīkošana dažu valsti novedusi pat pamatīgā krīzē uz daudziem jo daudziem gadiem. Spilgts piemērs tam Grieķija, kas tiesības rīkot spēles ieguva izaugsmes gados, bet uz to laiku vairs nejutās tik pārliecinoši, un saistībā ar to pēc 2004. gada spēļu rīkošanas Atēnās šī valsts vēl joprojām nav atkopusies. Līdzīgi riski ir arī Brazīlijai, par ko vēl šovasar trauksmi cēla augstas Rio amatpersonas.
Atliek secināt - ja tā turpināsies, var pienākt laiki, kad valstis nevis sacenšas par spēļu rīkotāja godu, bet gan domā, kā to «uzgrūst» citiem. Alternatīva - katru izmaksu pozīciju pamatotības skrupuloza pārvērtēšana.
Diena