J. Streļčenoks kritizē premjerministri Laimdotu Straujumu (Vienotība), ka tā neslēpj atbalstu viņa vietniecei un vienlaikus arī publiskajai pretiniecei Jutai Strīķei. Divpusējo tikšanos laikā premjere esot ieņēmusi aizstāvošo pozīciju par labu J. Strīķei, «mēģinot teikt, ka šis cilvēks ir idejisks un var, iespējams, dažas prasības neievērot».
Kaut gan riņķa dancis ap KNAB vadību turpinās jau ilgi, pats J. Streļčenoks atkāpties negrasās. «Esmu domājis par aiziešanu no amata, bet tajā pašā laikā esmu cilvēks cīnītājs. Ja es justu, ka aiz manis nav kolektīva, tad es atkāptos. Te nav mans konflikts ar kolektīvu, ir dažu cilvēku nespēja pievērst uzmanību darba jautājumiem. Birojā strādāju jau no 2003. gada, un kolēģi mani pazīst. Es jūtu to viņu atbalstu, rokasspiedienu un skatienu. Viņi man saka: «Piedod, Jaroslav, mēs esam tie, kas tajā blokā strādājam, un ne vienmēr mēs varam pateikt to, ko gribētos.» Individuāli no darbiniekiem es saņemu šādus atbalsta vārdus,» uzsver J. Streļčenoks.
Savu vainu neredz
Latvijas Televīzijas raidījums De facto svētdien publiskoja KNAB pasūtīto aģentūras Latvijas fakti aptauju, kas liecina - birojs zaudējis ievērojamu sabiedrības uzticības daļu. Raidījums norādīja, ka uzticība zaudēta, kopš KNAB priekšnieka amatā atrodas J. Streļčenoks. Pirms diviem gadiem KNAB par godīgu iestādi uzskatījuši 42% procenti iedzīvotāju, tagad tā domā par desmit procentiem mazāk - vairs tikai 32%.
J. Streļčenoks norāda, ka uzticības mazināšanās, ko parāda statistika, ir loģiska, bet tas neesot viņa vainas dēļ: «Sabiedrība var arī neuzticēties iestādei, redzot, kādā veidā politiķi cenšas iejaukties biroja darbā un kādā veidā viņi paši runā par KNAB. Ir darīts viss, lai biroja tēlu grautu. Pēdējo desmit mēnešu laikā saistībā ar iestādes vadītāju tika veidotas četras komisijas.»
Vienlaikus KNAB vadītājs klāsta, ka ikdienā uzticības mazināšanās birojam neesot vērojama, tieši pretēji - ar lūgumiem pēc palīdzības vēršoties arvien vairāk cilvēku. Viņa teiktajam pretī gan runā Sabiedrības par atklātību Delna valdes priekšsēdētāja Gundara Jankova raidījumam teiktais: «Pie mums vēršas cilvēki ar sūdzībām par pārkāpumiem valsts un pašvaldību iestādēs. Kad viņus aicina doties uz KNAB, viņi atbild - viņi neuzticas KNAB.»
Ierosinājumu kaudze
KNAB struktūra drīzumā, visticamāk, mainīsies. Pagaidām gan ir jautājums - kādā virzienā. J. Streļčenoka parakstīts rīkojums paredz, ka ar 20. oktobri tiks veiktas izmaiņas biroja struktūrā, darbinieku štatu un amatu sarakstā. Paredzēts pārstrukturizēt vairākas nodaļas, nododot tās paša vadītāja tiešā pakļautībā.
L. Straujuma vasaras sākumā uzdeva veidot darba grupu, kura pēc dažu mēnešu darba secinājusi, ka vislabāk KNAB būtu pievienot Iekšlietu ministrijas (IeM) resoram. Darba grupas vadītāja IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane Dienai uzsver, ka ziņojumā nav analizēti personāliju jautājumi. «Ir piedāvāts skatīt KNAB kā vienu no iekšlietu sistēmas iestādēm, nākotnē vērtējot arī darbinieku tiesisko statusu, nosakot to atbildību saskaņā ar konkrētiem likumiem. Taču šie priekšlikumi nerisina situāciju šodien vai rīt,» atzīst I. Pētersone-Godmane.
Pie KNAB reorganizācijas plāna vēl ilgāk strādāja cita - Valsts kancelejas vadītā ekspertu darba grupa. Tā uzskata, ka KNAB jānonāk Ministru kabineta pārraudzībā, un turpmāk, ja biroja vadītājs nepiekritīs premjera aizrādījumiem, iebildumi jānodod izskatīšanai valdībā, kuras lēmums būs galīgs.
Abu darba grupu izstrādātie ierosinājumi ved pretējos virzienos, un pagaidām nav skaidrs, kā premjere rīkosies, izvēloties, kurus no ieteikumiem ņemt vērā.
Nenogāžamais
J. Streļčenoks pārliecināts, ka I. Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa ir izveidota speciāli tāpēc, lai būtu oficiāls pamatojums viņu atlaist. Kaut gan oficiāli neviens to neapstiprina, neoficiālās sarunās tiek atzīts, ka izstrādātā KNAB reorganizācija būtu vienīgais veids, kā no amata atbrīvot J. Streļčenoku, jo patlaban birojs bauda pārāk lielu politisko neatkarību - tā vadītāju no amata var atlaist tikai ar Saeimas deputātu kvorumu, ko savākt neizdodas. Līdz ar to reorganizācija būtībā ir formāls aizsegs, aiz kā it kā tiks vērtēti visi darbinieki, viņu atbilstība amatam, to skaitā arī J. Streļčenoks.
Tādējādi neoficiāli tiek atzīta absurda situācija - tikai tāpēc, lai atrisinātu konkrētu personu konfliktu, jātērē valsts resursi, veidojot dažādas darba grupas.