Pirmkārt, bojāto vietu noskalo ar tīru, siltu ūdeni vai kumelīšu tēju (bez biezumiem). Tālāk nepieciešams noskaidrot, cik plašs ādas laukums ir skarts. Tāpēc apmatojums no šīs vietas jānoskuj. Protams, ļoti akurāti, lai neiegrieztu dzīvniekam ādā. Kad tas izdarīts, var domāt, ar ko brūcīti apstrādāt. Daudzi pārliecināti - ar jodu, ūdeņradi un zeļonku (briljantzaļo šķīdumu). Es saku stingru - NĒ! Vienīgais, ko es no šiem vēl pieļauju, ir ūdeņraža pārskābe, bet arī tikai pirmajā dienā un ja brūce ir ļoti netīra. Kāpēc ne? Gan jods, gan briljantzaļais šķīdums ļoti agresīvi ietekmē ādas šūnas - piededzina tās. Tas nav vajadzīgs. Svarīgi, lai brūce elpo un dzīst. Ja brūci apstrādā ar minētajiem šķīdumiem, šie procesi tiek traucēti. Protams, nepieciešams brūci dezinficēt, bet to veic ar maigākiem līdzekļiem, piemēram, ļoti vieglu (maigi rozā) kālija permanganāta šķīdumu (zilie graudiņi). Ir pieejami arī speciāli dzīvnieku brūču apstrādei paredzēti līdzekļi - hlorheksidīna šķīdums vai povidon joda šķīdums, kuri arī tiek atšķaidīti līdz tādai pakāpei, lai būtu gan dezinficējoši, gan vienlaicīgi maigi attiecībā pret ādas šūnām.
Kad brūces sākotnējā apstrāde izdarīta, tai var uzsmērēt Bepanthen ziedi vai Calendula ziedi, kas brūcei ļaus sadzīt, āda neplaisās, un ziedes kārtiņa pasargās arī no netīrumiem. Tomēr nevajadzētu aizrauties ar ziedes lietošanu, jo, ja āda ir tīra, tajā nav infekcijas, brūce pati ļoti labi dzīst. Pilnīgi pietiek, ja savainojumu apsmērēsiet no rīta un vakarā.
Ikdienā jāskatās, lai suns traumēto vietu nelaiza, jo tādējādi var ieviesties infekcija, bet no pārmērīgas laizīšanas āda tiek stipri kairināta. Divas reizes dienā brūcīti var apmazgāt ar kliņģerīšu vai kumelīšu uzlējumu. Tas ir dabīgs dezinfekcijas un dzīšanu veicinošs līdzeklis. Ja pēc pāris dienām novērojat, ka brūce tomēr nedzīst, jādodas pie sava veterinārārsta.
*Olaines veterinārā centra all4pets veterinārārste