Gaisā virmo pavasaris. Pie Gaujas zied zilas puķītes, bet izrādes Celtnieks Sūlness radošā komanda Valmieras teātrī - režisors Dāvis Auškāps, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, komponists Jēkabs Nīmanis, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, aktieri Krišjānis Salmiņš, Rūta Dišlere, Elīna Vāne, Aigars Vilims, Juris Laviņš, Aigars Apinis un Ilze Lieckalniņa - aizņemti mēģinājumos. Rīt, 15. aprīlī, Valmieras teātra LMT Mansarda zālē gaidāma šīs izcilās norvēģu dramaturga Henrika Ibsena lugas pirmizrāde. Režisors Dāvis Auškāps, kuram šī ir debija Valmieras teātrī, par izrādi stāsta: «Henriks Ibsens ar savām radošajām mokām, ar upuriem, kas viņam un tuviniekiem ir bijis jānes, lai varētu radīt, un vainas apziņu par to, ar šaubām par sevi un savu ceļu, bet visvairāk ar neizsakāmām ilgām pēc mīlestības un sapratnes ir celtnieks Sūlness.»
Dramaturga iepriekšējos darbos centrālās varones bija sievietes, šajā - vīrietis, kurš vēlas ko paveikt un daļēji to arī izdara, bet tad saprot, ka cena ir pārāk augsta. Taču sieviete ir turpat blakus. Hilde pie celtnieka ierodas viņa šaubu brīdī un atgādina, ka pirms desmit gadiem, kad viņš cēla baznīcai torni, viņš esot Hildi noskūpstījis un solījis meitenei karaļvalsti. Ko tikai neapsolām lielā priekā?! Bet Sūlness to neatceras. Viņš personīgas traģēdijas dēļ ir ierāvies stingumā un bailēs. Hilde soli pa solim palīdz viņam atbrīvoties no vainas apziņas. Viņa lūdz Sūlnesu uzkāpt tornī, jo atkal grib redzēt to pašpārliecināto vīrieti, kāds viņš bija pirms desmit gadiem. Sūlness to izdara.
Hildes lomā aktrise Rūta Dišlere. «Es jau smejos, ka man pēdējā laikā jāspēlē vai nu raganas, vai mūķenes. Un kaut kas raganīgs ir arī Hildē,» saka aktrise, kas šosezon Valmieras teātrī piedalījusies izrādēs Meistars un Margarita, Zikovi, Maija un Paija. «Hildes vārds ir viens no valkīru vārdiem, un man ir sajūta, ka viņa ir nereāls tēls,» skaidro R. Dišlere. Viņa apbrīno D. Auškāpa uzņēmību veidot šo izrādi, jo luga ir sarežģīta un simboliska. «Mums jādara viss, lai skatītājs saprastu ziņu, ko vēstām. Sadalot sevi pa gabaliņam un sasniedzot mazus mērķīšus, kodējam vaļā simbolus,» tā radošo procesu mēģina iztulkot aktrise. Viņai šķiet, ka katrs cilvēks reiz savā dzīvē, sastopoties ar nemitīgām grūtībām un pārmetumiem, bijis tādā stagnācijas brīdī, kad neko negribas darīt un gribas paļauties nevis uz saviem spēkiem, bet gaidīt palīdzību no ārpuses - lai nāk kāds, kas atbalstītu un nenosodītu. «Bet, kad atnāk tāds cilvēks, tad gribas kaut ko citu,» saka R. Dišlere. «Domāju, ka šāds «sūlness» mājo ikvienā, kurš meklē un iet garīgās izaugsmes un radīšanas ceļu,» uzsver D. Auškāps.
Tuvākās Celtnieka Sūlnesa izrādes - 16., 17. un 30. aprīlī.