Toma Krūza spiegu filmu sērijas turpinājums noslēdz vasaras kases grāvēju virkni, bet jau novembrī ilgi gaidītu turpinājumu piedzīvos cita slepeno aģentu kino klasika - Džeimsa Bonda jaunākā filma 007. Spektrs.
Izklaides vārdā
«Es to daru, lai jūs izklaidētu,» sajūsmā degošām acīm paziņo aktieris Toms Krūzs intervijā komiķim Džimijam Falonam raidījumā The Tonight Show. Viņš viesojas šovā, lai popularizētu savu jaunāko filmu Neiespējamā misija. Slepenā nācija, un viņa entuziasms robežojas ar biedējošu neprātu. Pēdējos gados Krūza publiskais tēls lielākoties saistījies ar aktīvu atbalstu scientoloģijai, tomēr atgriešanās pie varoņa Ītana Hanta apbrīnojamā kārtā reabilitējusi aktiera reputāciju. Šova skatītāji jūsmīgi vēro, kā Krūzs tandēmā ar Falonu imitē dažādu populāru dziesmu izpildīšanu, un ar ovācijām sveic aktiera stāstu par filmā izpildītajiem kaskadieru trikiem.
Viņš ne tikai vada mašīnu pakaļdzīšanās ainās, bet arī trenējies sešas minūtes aizturēt elpu, lai ienirtu zemūdens turbīnā, kā arī pacelšanās laikā karājies virs kravas lidmašīnas Airbus A-400 spārna. Toms Krūzs pierāda - neiespējamās misijas nav, viņam pietiek gribasspēka, lai pārvarētu visus šķēršļus. 53 gadus vecajam aktierim netrūkst jauneklīga spara, ar kuru viņš turpina diriģēt 1996. gadā aizsākto spiegu filmu franšīzi, izvēloties aktierus un režisorus, kā arī nodrošinot sev aizvien jaunus fiziskus izaicinājumus. Neiespējamā misija top pēc Krūza tēla un līdzības.
Savējie un svešie
«Kur ir Ītans?» filmas pirmajās epiozdēs saspringti jautā Džeremija Rennera attēlotais Hanta kolēģis. Pēc dažām saspringtām minūtēm redzams, kā Toma Krūza varonis skrien augšup pa lidmašīnas spārnu - tas ir iespaidīgs spriedzes filmas sākums un visdrīzāk arī satraucošākais skats, ko iespējams redzēt nākamajās divās stundās. Režisors Kristofers Makvarijs skatītājiem piedāvā samērā piezemētu un rituma ziņā lēnāku slavenās franšīzes turpinājumu, tomēr intriga nezūd, aģentam Ītanam Hantam šķetinot slepenās spiegu organizācijas Sindikāts noslēpumu.
«Jūsu organizācijas operācijas ir nepārredzamas», «jūs pārāk paļaujaties uz veiksmi» - ar šādiem argumentiem Slepenās nācijas sākumā CIP vadītājs, kuru filmā atveido Aleks Boldvins, panāk Hanta pārstāvētās aģentūras slēgšanu un leģendāro spiegu atkal nostāda uz bēgļa takas. Hantu, kā ierasts, vajā savējie un svešie, kamēr viņš cenšas pierādīt naidīgā Sindikāta eksistenci.
Šajā kaķa un peles rotaļā vienu no nozīmīgākajām intrigām nodrošina zviedru aktrises Rebekas Fergusones attēlotā Ilsa Fausta, kas glābj Krūza varoni un kļūst par viņa pilnasinīgu ekrāna partneri. Aģente Fausta filmas laikā smalki balansē starp femme fatale un sabiedrotās tēlu. Sievietei šajā franšīzē vēl nekad nav bijusi tik būtiska loma, turklāt tā nepiezemējas klišejā par romantiskām interesēm.
Tiesa, filmas darbība kā tāda ir reducēta līdz nepieciešamās misijas izpildei, te nav vietas pārdzīvojumiem vai personiskiem stāstiem. Vienīgais varonis, par kuru skatītāji uzzina ko intīmāku, ir Ītana kolēģis Bendžijs (Saimons Pegs) - operas un datorspēļu mīļotājs. Savukārt pats Hants ar cietu sejas izteiksmi jebkurā brīdī ir gatavs ķerties uzdevumam pie ragiem. Tikai pirms ieniršanas zemūdens turbīnā viņa vaibstos pavīd nedaudz cilvēcisku šaubu, bet kamera pie šī mirkļa ilgi neuzkavējas. Labi, ka Krūza nāvīgo nopietnību ar kādu joku brīžiem atsvaidzina uz ekrāna redzamie kolēģi.
Pučīni fonā
Neiespējamā misija savu skatītāju ved uz Londonu, Maroku un Vīnes Valsts operu. Tās greznajās telpās ris vizuāli krāšņākā filmas darbība, kuru īpaši rotā Fergusones uznāciens satriecošā vakarkleitā, ar kuru viņa pat pamanās nolaisties no Operas jumta. «Kurpes!» viņa mirkli pirms tam uzsauc smokingā tērptajam Ītanam Hantam, lai tas palīdz viņai atbrīvoties no šādām darbībām nepiemērotajiem apaviem.
Makvarija Slepenajai nācijai ir klasiska spiegu kino pēcgarša, noskaņa, kas saistās ar Hičkoka laika filmām. Mazāk dramatisku eksploziju un pārspīlēti episku cīņas ainu. Neiespējamā misija nesacenšas ar jaunākajiem kases grāvējiem par iespaidīgāko datorģenerēto attēlu radīšanu. Filmai pat varētu pārmest fantāzijas trūkumu, ja vien tā nepiedāvātu gaumīgu glamūru ar Pučīni Turandotu fonā.