Turklāt tas jāskata kontekstā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteikto negatīvo procentlikmi par depozītiem, kurus tajā nogulda komercbankas virs obligāto rezervju apjoma, un banku grūtībām naudu izsniegt kredītos, jo kreditēšanas apjoms vēl joprojām ir samērā zems. Līdz ar to, kā norāda SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis, bankām pašlaik nav tie spožākie laiki - zemas kredītprocentu likmes plus vēl jāmaksā, ja naudu grib noguldīt ECB, kā arī pastāv nepietiekamas iespējas paplašināt kreditēšanu.
Zemas hipotekārās likmes
Saskaņā ar ECB statistiku 2016. gada janvārī Latvijā hipotekāro kredītu procentu likmes bija 2,63%, kas ir zem eirozonas vidējās likmes - 2,76%. Tiesa gan, Lietuvā un Igaunijā tās ir vēl zemākas, attiecīgi - 1,77% un 1,73%. Citādi ir ar patēriņa kredītu mājsaimniecībām procentlikmēm. Tās 2016. gada janvārī Latvijā no visām eirozonas dalībvalstīm bija visaugstākās - 28,37% (turklāt runa ir tikai par komercbankām), savukārt eirozonas vidējā likme bija 6,65%.
Latvijas Bankas vecākā ekonomiste Vija Mičūne skaidro, ka «pašreizējās hipotekāro kredītu procentu likmes Latvijas kredītiestādēs salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem sasniegušas rekordzemu līmeni, taču salīdzinājumā ar citām eirozonas valstīm tās joprojām ir samērā augstas. Arī patēriņa kredītu procentu likmes saglabājas augstas».
Aptaujātie komercbanku pārstāvji gan norāda, ka vislielāko ietekmi atstāj tieši zemās hipotekāro kredītu procentlikmes, jo tie kopējā kreditēšanas portfelī aizņem ap 85%, savukārt patēriņa kredītu, kas ir tikai ap 15%, kredītprocentu likmēm nav būtiskas ietekmes. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāvis Ainars Balcers stāsta, ka Latvijā mājokļu kredītu procentu likmes pēdējos trīs četros gados kritušās par aptuveni 1,5%, bet patēriņa kreditēšanas jomā atsevišķos segmentos samazinājums ir novērojams pat par aptuveni 3- -4%. «Likmes klientiem parasti tiek aprēķinātas ļoti individuāli, jo ir vairāki faktori, kas tās ietekmē. Tomēr, ja paskatās, kādas procentu likmes tiek piedāvātas hipotekārajiem kredītiem, tad tās ir robežās no 1,9-3%, bet patēriņa kredītiem - robežās no 8% līdz 24%. Patēriņa kredītu procentu likmes amplitūda ir samērā liela, jo te jāņem vērā, ka šajā jomā gan vajadzības, gan risinājumu klāsts arī ir samērā plašs - kredītkartes, patēriņa kredīti dažādiem pirkumiem, kredīts automašīnas iegādei un vēl citi. Salīdzinājumam varu pieminēt, ka Igaunijā mājokļu kredītu procentu likmes ir, sākot no aptuveni 1,7%, bet Lietuvā - sākot no aptuveni 1,5%,» skaidro A. Balcers.
Pirmā iemaksa un ēnu ekonomika
E. Rudzītis uzsver, ka ikviena kredīta procentlikmē ir iecenots risks, kas saistīts ar iespējamo kredīta neatmaksu. Tāpēc likumsakarīgi, ka tiem patēriņa kredītiem, kuriem nav nodrošinājuma, likmes ir visaugstākās. Mājokļu kredītiem ir šāds nodrošinājums (pats mājoklis), turklāt ir arī pirmā iemaksa, tāpēc attiecīgi arī kredītprocentu likmes ir zemākas. Turklāt E. Rudzītis pievērš uzmanību tam, ka Latvijā ir visaugstākais hipotekāro kredītu neatmaksas līmenis no visām Baltijas valstīm, tāpēc arī mums kredītu likme ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā. SEB bankas ekonomists arī bilst, ka Latvijas komercbankām zināmas grūtības rada ECB īstenotā politika, kas vērsta uz maksimālu kreditēšanas ekspansiju un kuru ECB vēlas panākt ar negatīvām komercbanku depozīta likmēm.
«Latvijā problēma ir tā, ka komercbankām grūti paplašināt kreditēšanu, neraugoties uz zemajām likmēm. Piemēram, hipotekāro kreditēšanu bremzē pirmā iemaksa, kuras daudziem cilvēkiem vienkārši nav. Te gan zināms atbalsts ir Altum īstenotā pirmā mājokļa programma, kas ģimenēm ar bērniem galvo pirmo iemaksu,» skaidro E. Rudzītis.
Taujāts, vai bankas, lai paplašinātu hipotekāro kredītu pieejamību, nedomā atteikties no prasības par pirmo iemaksu, E. Rudzītis atbild noliedzoši, jo «pētījumi rāda, ka bez pirmās iemaksas kredītņēmēju motivācija atmaksāt hipotekāros kredītus ir zemāka». Viņš arī min, ka vēl viens iemesls ierobežotajām kreditēšanas iespējām ir lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, jo daudzi cilvēki, kuru reālie ienākumi ļautu ņemt kredītu, to nevar izdarīt, jo daļa no gūtajiem ienākumiem ir neoficiāli. Uz šo problēmu norāda arī Swedbank ekonomiste Lija Strašuna un piekrīt E. Rudzītim, ka zemās kredītprocentu likmes nebūt nenozīmē, ka kreditēšanas apjomi strauji pieaugs. Tas attiecināms arī uz uzņēmējiem, kas ir piesardzīgi un nogaidoši attiecībā uz investīciju veikšanu. Tādējādi pirmās iemaksas un aplokšņu algu dēļ nav sagaidāms būtisks hipotekāro kredītu pieaugums, neraugoties uz zemajām likmēm.
Izdevīgi iedzīvotājiem
L. Strašuna skaidro, ka «ECB īstenotie pasākumi, kas vērsti uz kreditēšanas stimulēšanu, nav tik efektīvi Latvijā, jo tie nerisina īstās problēmas. Arī naudas ieguldīšana obligācijās nav risinājums, jo tādai mazai valstij kā Latvija nav daudz vērtspapīru, ko nopirkt. Ļoti bieži investīcijas netiek veiktas nevis tāpēc, ka trūkst naudas, bet tāpēc, ka trūkst pieprasījuma, un uzņēmēji vēl arvien ir pārāk piesardzīgi, piemēram, ģeopolitisku notikumu dēļ un piesardzības dēļ investīcijas neveic. Vēl viena problēma ir ēnu ekonomika, kas liedz piekļuvi bankas finansējumam. ECB gan mēģina uzlabot kopējo mājsaimniecību noskaņojumu un arī uzņēmēju noskaņojumu un mēģina mazināt vispārējo piesardzību, bet risināt ēnu ekonomikas problēmas ECB nespēj, un tas arī nav monetārās politikas uzdevums.» Līdz ar to gan L. Strašuna, gan E. Rudzītis norāda, ka ECB īstenotā politika Latvijā īsti nestrādā, un zemās kredītprocentu likmes pašas par sevi vēl nenodrošinās kreditēšanas pieaugumu.
Turklāt, kā norāda bankas Citadele Resursu direkcijas vadītājs Kaspars Jansons, pārāk zemas kredītprocentu likmes ir «bīstamas, jo tas nozīmē, ka nav iecenoti visi riski, kā arī kapitāla pietiekamības un likviditātes prasības». K. Jansons arī uzsver, ka ECB noteiktās negatīvās noguldījumu likmes atstāj nebūtisku ietekmi, ja bankas portfelī depozīti ir sabalansēti ar kredītiem. Protams, ja depozīti dominē, tad var rasties zināmas problēmas. V. Mičūne uzsver, ka «kredītu un noguldījumu atlikumu procentu likmju starpība Latvijā jau vairākus gadus ir aptuveni trīs procentpunkti, nodrošinot Latvijas kredītiestādēm vienus no labākajiem peļņas rādītājiem no starpniecības starp noguldītājiem un kredītņēmējiem».
Visi aptaujātie banku pārstāvji uzsver, ka pašreizējās kredītprocentu likmes, īpaši hipotekāro kredītu, ir ilgtermiņā tautsaimniecības izaugsmi veicinošas un izdevīgas gan mājsaimniecībām, gan iedzīvotājiem. Savukārt bankām tās, A. Balcera vārdiem runājot, liks vairāk kontrolēt izdevumus un domāt par savu procesu efektivitāti. V. Mičūne vēl piebilst, ka «tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai būtiski, lai kredītu procentu likmes būtu zemākas, veicinot uzņēmumu pieprasījumu pēc kredītiem investīcijām un mājsaimniecību pieprasījumu pēc patēriņa kredītiem».