Krīzes stāvoklis
Divās Ungārijas dienvidu provincēs, kas robežojas ar Serbiju, vakar izsludināja «krīzes stāvokli», kas dod policijai papildu pilnvaras un atļauj karaspēka izvietošanu, ja parlaments to apstiprina. Pie robežžoga Ungārijas pusē izvietoti vairāki simti policistu, bet Serbijas pusē pulcējās tūkstošiem migrantu.
Ungārijas konservatīvā valdība paziņojusi, ka turpmāk nepacietīs cilvēkus, kuri valstī ieradīsies nelikumīgi. «Likumīgie ceļi iekļūšanai Ungārijā un Eiropas Savienībā joprojām būs atvērti. Vienīgais, ko mēs prasām no visiem migrantiem - jums ir jāpakļaujas starptautiskajiem un Eiropas likumiem, teiksim, Šengenas protokolam, un jāierodas caur likumīgajiem robežšķērsošanas punktiem,» vakar paziņoja Ungārijas valdības pārstāvis Zoltāns Kovāčs.
Kopš otrdienas katram, kas Ungārijas robežu šķērsos nelikumīgi, draudēs kriminālatbildība. Ungārijas Tieslietu ministrija ir norīkojusi 30 tiesnešus, kuru uzdevums būs tiesāt notvertos robežpārkāpējus. Ungārijas policija otrdien paziņoja, ka aizturējusi jau 60 cilvēku, kas mēģinājuši tikt pāri žogam, informēja BBC. Saskaņā ar jaunajiem likumiem arī robežžoga bojāšana būs kriminālpārkāpums, par kuru varēs sodīt ar cietumu vai deportēšanu no valsts.
Pirmdien, kas bija pēdējā diena pirms pretimigrantu likumu stāšanās spēkā, no Serbijas Ungārijā ieradās 9000 migrantu, kas ir vienas dienas rekords šajā gadā. Ungārijas varasiestādes pašlaik izskatot 95 tūkstošus lūgumu pēc patvēruma. Aptuveni 20 tūkstoši cilvēku, kas šogad ieradās Ungārijā, devušies uz Austriju.
Ungārija liegšot iekļūšanu valstī patvēruma meklētājiem, kas ieradušies no Serbijas, ja viņi nebūs lūguši patvērumu Serbijā, ko Budapešta uzskata par bēgļiem drošu valsti. Ņemot vērā, ka vairums migrantu un patvēruma meklētāju Serbiju izmanto tikai kā tranzītpunktu ceļā uz bagātajām Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm, pastāv iespēja, ka tās teritorijā var veidoties migrantu «sastrēgums». ANO norādījusi, ka Serbijai trūkst resursu, lai uzņemtu lielu skaitu patvēruma meklētāju.
Tomēr diez vai Ungārijas lēmums slēgt Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu ar Serbiju samazinās migrantu un patvēruma meklētāju plūsmu no Balkāniem, jo viņi varētu izmantot alternatīvus maršrutus uz Rietumeiropu, visticamāk, caur Rumāniju un Horvātiju.
Visa bloka problēma
Vācija un Austrija otrdien aicināja ES Padomes prezidentu Donaldu Tusku sasaukt 28 ES dalībvalstu līderu ārkārtas tikšanos nākamnedēļ, lai apspriestu migrantu krīzi, kas ir lielākā kopš militārajiem konfliktiem bijušajā Dienvidslāvijā deviņdesmito gadu sākumā. «Tā ir visas Eiropas Savienības problēma, ko mēs varam risināt tikai visi kopā,» paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Vācijas valdība prognozē, ka ES lielākā dalībvalsts šogad uzņems vismaz miljonu patvēruma meklētāju. Berlīne uzstāj, ka tai nav vienatnē jārisina migrantu krīze, tāpēc mudina arī pārējās bloka dalībvalstis uzņemt daļu no patvēruma meklētājiem, kas ieradušies Eiropā pārsvarā no Sīrijas un citām konfliktu skartām valstīm.
ES dalībvalstu iekšlietu ministri pirmdien ārkārtas sanāksmē Briselē nespēja panākt vienbalsīgu atbalstu Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvājumam par obligātu 120 tūkstošu patvēruma meklētāju, kas ieradušies Grieķijā, Itālijā un Ungārijā, izvietošanu pārējās ES dalībvalstīs. Kvotu sistēmu neatbalstīja Ungārija, Slovākija, Čehija un Rumānija.
Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriēls vakar paziņoja, ka «Eiropa kārtējo reizi sevi ir apkaunojusi». Savukārt Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs izteicās, ka ir jāizdara spiediens uz dalībvalstīm, kas noraida obligātās patvēruma meklētāju kvotas. Viņš piedāvāja samazināt tām pieejamo ES fondu līdzekļu apjomu. Čehija atbildējusi, ka šādi draudi esot «tukši un atstāj negatīvu iespaidu uz visiem».