Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Uz laiciņu iedeva un atņēma

Solījumi par to, ka valsts atbalsts vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldību bērnudārzos un tāpēc tiek izmantoti privātā dārziņa vai aukles pakalpojumi, tiks turpināts, vēl nesen bira kā no pārpilnības raga, taču nu izlemts atbalsta programmu neturpināt. Lai gan pērn vien valsts līdzfinansējumu saņēma 9112 bērnu, noteiktajā laika posmā neesot sasniegti izvirzītie mērķi - nav mazinājušās rindas uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Joprojām savu vietu gaida gandrīz 9000 bērnu. Turklāt valsts budžetā tam vienkārši nav naudas.

Ierobežo budžets

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu neturpināt valsts atbalsta programmu valdībā skatīs šodien, bet, kā Dienai apgalvo VARAM pārstāvis Raivis Bremšmits, jau pirms sēdes ir skaidrs, ka situācija nemainīsies - budžetā tam līdzekļu nav. Turklāt jau sākotnēji bijis zināms, ka valsts atbalsts iedarbināts tikai uz trim gadiem. Ministrijā gan nenoliedz, ka tas bijis nozīmīgs un problēma ir aktuāla, par ko liecinot arī līdzfinansējuma saņēmēju skaits. Taču vienīgi ar šādu valsts iesaistīšanos bērnudārzu pieejamības problēmu atrisināt nevar. Turklāt programmā bijuši arī vairāki trūkumi, piemēram, mākslīgi palielinājušās rindas uz pašvaldību bērnudārziem. R. Bremšmits gan skaidri pasaka - pašvaldību dārziņos bērniem trūkst vietu, to trūks arī turpmāk un vietu nereti nav arī privātajās iestādēs. Līdz ar to vienkārši kādam šie bērnudārzi ir jābūvē. Tas arī varētu būt virziens, kā valsts savu atbalstu sniegtu turpmāk - nodrošinot atbalstu būvniecībai. Taču arī to ierobežo budžets.

Lai gan solījumu par programmas turpināšanu bijis daudz, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa Dienai atzīst, ka ilūzijas zudušas jau pirms kāda laika. Tagad uz notiekošo var paskatīties dažādi. No vienas puses, ja pašvaldības izpildīs izglītības likumā sacīto un segs privāto bērnudārzu izmaksas bērniem tādā pašā apmērā kā pašvaldības dārziņos, satraukumam pēc būtības nav pamata. Taču pašvaldības attiecīgo likuma pantu interpretē dažādi, un nereti šajās izmaksās netiek iekļautas visas pozīcijas. Arī R. Bremšmits apstiprina, ka situācija atšķiras - citur jau tagad tiek maksāts vairāk par vidējām izmaksām, citur šis slieksnis ir zems. To varētu uzlabot, izstrādājot konkrētu metodiku, kā aprēķināt vidējās bērna izmaksas pašvaldības dārziņā. Vienlaikus ministrijā norāda, ka bērnu vecākiem atkarībā no pašvaldības par privātu dārziņu varētu būt jāmaksā par 21-103 eiro vairāk nekā līdz šim.

Attiecībā uz to, kā vecāki uztver ziņu par atbalsta pārtraukšanu, D. Kājiņa norāda, ka daļa jau vasarā nolēmusi no privātā dārziņa atteikties, savukārt citi ir gatavi savilkt jostu, lai bērnam nebūtu jāmaina vide.

Neesot godīgi

Ja pašvaldībām vēl ir pienākums daļēji segt privātā dārziņa izmaksas, tad citādi ir ar auklēm. Līdzfinansējums ir tikai dažās pašvaldībās. Tas nozīmē, ka maciņā lielākās izmaiņas varētu just tieši tās ģimenes, kas izmanto aukļu pakalpojumus.

Kopš programmas sākuma oficiāli reģistrēto aukļu skaits sasniedzis 1813 personu. Un, pēc Dienas novērojumiem, liela daļa aukļu sertifikātu ieguvušas, tieši lai piedalītos atbalsta programmā. Viena no viņām ir 30 gadu vecā Ingūna no Daugavpils. Lai iegūtu sertifikātu, viņa braukusi uz Rīgu un izmaksas mērojamas vairākos simtos eiro. Līdz ar to viņa uzsver - nav godīgi, ka programma tiek pārtraukta. Arī rīdziniece Ginta atzīst, ka, lai viņai nesamazinātos ienākumi, vienlaikus būs jāauklē vairāki bērni, jo bez valsts atbalsta vecāki līdzšinējo summu nebūs spējīgi samaksāt.

Pats reģistrs gan tiks uzturēts arī turpmāk, jo, kā norāda Izglītības kvalitātes valsts dienestā, tas ļauj kontrolēt gan pakalpojumu kvalitāti, gan drošumu. Taču, zūdot valsts atbalstam, gaidāms, ka interese par reģistrāciju un sertifikātu iegūšanu auklēm varētu samazināties.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Valsts atbalsta programma

Izlietotais finansējums:
2013. gadā - 1,65 miljoni eiro
2014. gadā - 8,77 miljoni eiro
2015. gadā (janvāris-jūnijs) - 6,24 miljoni eiro

Reģistra informācija:
2015. gada sākumā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā bija 1229 personas, tajā skaitā 1160 fizisku personu un individuālo komersantu un 69 juridiskas personas;
salīdzinājumā ar 2013. gada nogali, kad bija reģistrējušās 299 fiziskas un juridiskas personas, pieaugums ir par 76,98%;
2014. gadā ik mēnesi reģistrēti vidēji 70 bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju.

Situācija ar rindām:
rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm 2014. gada septembrī bija 11 265 bērni;
tika prognozēts, ka 2015. gada septembrī rindā valstī kopumā varētu būt aptuveni 8809 bērni;
privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs valsts atbalstu 2014. gada decembrī saņēma 7712 bērnu, 2015. gada aprīlī - 8516;
valsts atbalstu kopumā 2014. gadā saņēma 9112 bērnu.
Avots: VARAM

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Putina apgrieztie spārni

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nākas atcelt ārvalstu vizītes arī tāpēc, ka daudzas valstis atsakās uzpildīt viņa lidmašīnā degvielu, kā dēļ Putins nemaz nevar sasniegt plānotos galamērķus.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?