Ierobežo budžets
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu neturpināt valsts atbalsta programmu valdībā skatīs šodien, bet, kā Dienai apgalvo VARAM pārstāvis Raivis Bremšmits, jau pirms sēdes ir skaidrs, ka situācija nemainīsies - budžetā tam līdzekļu nav. Turklāt jau sākotnēji bijis zināms, ka valsts atbalsts iedarbināts tikai uz trim gadiem. Ministrijā gan nenoliedz, ka tas bijis nozīmīgs un problēma ir aktuāla, par ko liecinot arī līdzfinansējuma saņēmēju skaits. Taču vienīgi ar šādu valsts iesaistīšanos bērnudārzu pieejamības problēmu atrisināt nevar. Turklāt programmā bijuši arī vairāki trūkumi, piemēram, mākslīgi palielinājušās rindas uz pašvaldību bērnudārziem. R. Bremšmits gan skaidri pasaka - pašvaldību dārziņos bērniem trūkst vietu, to trūks arī turpmāk un vietu nereti nav arī privātajās iestādēs. Līdz ar to vienkārši kādam šie bērnudārzi ir jābūvē. Tas arī varētu būt virziens, kā valsts savu atbalstu sniegtu turpmāk - nodrošinot atbalstu būvniecībai. Taču arī to ierobežo budžets.
Lai gan solījumu par programmas turpināšanu bijis daudz, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa Dienai atzīst, ka ilūzijas zudušas jau pirms kāda laika. Tagad uz notiekošo var paskatīties dažādi. No vienas puses, ja pašvaldības izpildīs izglītības likumā sacīto un segs privāto bērnudārzu izmaksas bērniem tādā pašā apmērā kā pašvaldības dārziņos, satraukumam pēc būtības nav pamata. Taču pašvaldības attiecīgo likuma pantu interpretē dažādi, un nereti šajās izmaksās netiek iekļautas visas pozīcijas. Arī R. Bremšmits apstiprina, ka situācija atšķiras - citur jau tagad tiek maksāts vairāk par vidējām izmaksām, citur šis slieksnis ir zems. To varētu uzlabot, izstrādājot konkrētu metodiku, kā aprēķināt vidējās bērna izmaksas pašvaldības dārziņā. Vienlaikus ministrijā norāda, ka bērnu vecākiem atkarībā no pašvaldības par privātu dārziņu varētu būt jāmaksā par 21-103 eiro vairāk nekā līdz šim.
Attiecībā uz to, kā vecāki uztver ziņu par atbalsta pārtraukšanu, D. Kājiņa norāda, ka daļa jau vasarā nolēmusi no privātā dārziņa atteikties, savukārt citi ir gatavi savilkt jostu, lai bērnam nebūtu jāmaina vide.
Neesot godīgi
Ja pašvaldībām vēl ir pienākums daļēji segt privātā dārziņa izmaksas, tad citādi ir ar auklēm. Līdzfinansējums ir tikai dažās pašvaldībās. Tas nozīmē, ka maciņā lielākās izmaiņas varētu just tieši tās ģimenes, kas izmanto aukļu pakalpojumus.
Kopš programmas sākuma oficiāli reģistrēto aukļu skaits sasniedzis 1813 personu. Un, pēc Dienas novērojumiem, liela daļa aukļu sertifikātu ieguvušas, tieši lai piedalītos atbalsta programmā. Viena no viņām ir 30 gadu vecā Ingūna no Daugavpils. Lai iegūtu sertifikātu, viņa braukusi uz Rīgu un izmaksas mērojamas vairākos simtos eiro. Līdz ar to viņa uzsver - nav godīgi, ka programma tiek pārtraukta. Arī rīdziniece Ginta atzīst, ka, lai viņai nesamazinātos ienākumi, vienlaikus būs jāauklē vairāki bērni, jo bez valsts atbalsta vecāki līdzšinējo summu nebūs spējīgi samaksāt.
Pats reģistrs gan tiks uzturēts arī turpmāk, jo, kā norāda Izglītības kvalitātes valsts dienestā, tas ļauj kontrolēt gan pakalpojumu kvalitāti, gan drošumu. Taču, zūdot valsts atbalstam, gaidāms, ka interese par reģistrāciju un sertifikātu iegūšanu auklēm varētu samazināties.