Labāk nevarēja
Jaunais modelis nav ideāls, un Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) nav pārliecības, ka viss izdarīts pareizi, - to rādīs tikai prakse. Taču darbs ir pabeigts, un ministrs uzskata, ka viss izdarīts tik labi, cik iespējams. Arī pēc uzlabotā varianta saglabājas princips - 680 eiro par likmi jeb 30 darba stundām. Jautājums gan paliek, vai daļai skolotāju vispār varēs nodrošināt pilnu slodzi, bet K. Šadurskis apgalvo, ka apdomīgi plānojot un pēc pārmaiņām skolas darba organizācijā zaudētāju nebūšot. Priekšā viņš liek topu ar desmit pašvaldībām, kuras pēc mērķdotāciju pārdales iegūs visvairāk, - Priekuļu, Sēlijas un Durbes novadā kopējais finansējums pieaugs pat par 20%. Ar mīnusa zīmi tabulā ir liela daļa Pierīgas novadu, netrūkst arī pa kādam attālākam reģionam - kopā zaudētājos paliek 12% pašvaldību. Te K. Šadurskis piebilst, ka, ņemot vērā prognozes par bērnu skaitu septembrī, pēc kura arī rēķinās piešķiramās summas, šis skaits krietni saruks un Pierīgā būs iespējams saglabāt pašreizējo atalgojumu. Iespējas ir arī veidot lielākas klases.
Tāpat pašvaldības saņems lielāku finansējumu, ja izpildīs IZM kritēriju par minimālo skolēnu skaitu klasē. Pēc ministra aprēķiniem, sākumskolas var pastāvēt, ja tajās ir vismaz 50 skolēnu, pamatskolas - ja ir vismaz 100 bērnu, vidusskolas - ja ir 150 skolēnu. «Mūsu modelis dod ļoti labu impulsu skolu tīkla sakārtošanai. Protams, viena daļa mazo skolu, kur līdz šim bijusi, piemēram, pamatskola, nespēs pastāvēt kā pamatskola. Daļai būs jāpārveidojas,» atzīst ministrs.
Upuru daudz
Tomēr, lai modeli īstenotu pašreizējā versijā, upuru netrūkst. Uz sliedēm mestas internātskolas, jo IZM turpmāk naudu dos tikai skolotāju algām, bet ne šo skolu uzturēšanai. Tas ļaus ietaupīt aptuveni 10 miljonu eiro. Tagad lielā mērā šo skolu liktenis ir atkarīgs no pašvaldībām. Nākotnes perspektīvā ministrs gan šīs skolas vairs negrib redzēt vispār: «Internātskolas kā suga ir jāizskauž.» Tas attiektos uz 15 izglītības iestādēm, kurās mācās aptuveni 3000 bērnu. To skaitā gan nav speciālo internātskolu, kuras netiks aiztiktas.
Upurēta arī augstākā izglītība. Lai gan arodbiedrība iepriekš uzstāja uz algas pieaugumu akadēmiskajam personālam par 30% jau šogad, IZM sola to izdarīt tikai triju gadu laikā, katru gadu atalgojumu palielinot aptuveni par 10%. Kopā tie būs 11 miljoni eiro. Pēc līdzīga principa šaha spēlē ar Finanšu ministriju lielāka mērķa vārdā zaudējušas pirmsskolas izglītības iestādes. Te gan panākts kompromiss ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), un atalgojums tiks celts divas reizes - 620 eiro par slodzi būs no šā gada 1. septembra, 680 eiro - gadu vēlāk. IZM bijusi gatava nevienlīdzīgo situāciju izlīdzināt uzreiz, bet pašvaldības tam nav piekritušas, jo šādu finanšu slogu uzņemties nespēj.
Vienošanās panākta par kultūrizglītības pedagogiem - arī viņi saņems 680 eiro par likmi, kaut naudas tam joprojām nav. Trūkst 4,6 miljonu, ko IZM savās rezervēs nevarot atrast. Visas cerības tiek liktas uz Kultūras ministriju un valdību. Ja pozitīva lēmuma nākamo otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē nebūs, K. Šadurskis pat negribot domāt, kas notiks tālāk.
Vienošanos nepanāk
Vakar ar modeli ministrs iepazīstināja LIZDA biedrus, kas to uzņēma ar skaļiem iebildumiem, un skolotāju balsīs bija jūtams izmisums. Kā Dienai sacīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, neviens no tās 11 priekšlikumiem nav uzklausīts un vienošanos nevar panākt pat par jautājumiem, kas nav saistīti ar finansējumu. Viņa gan nenoliedz, ka ir arī daudz pozitīvu aspektu.
Diskusijas izsauca pedagogu slodžu sadalījums. Arodbiedrība uzstāj, lai MK noteikumos vismaz ieteikuma formā parādītos, kā tās jāsadala, savukārt ministrija izglītības iestāžu vadītājiem grib dod lielāku brīvību. I. Vanaga skaidro, ka šādā gadījumā būs pat 119 dažādi varianti un par vienu un to pašu darbu, piemēram, burtnīcu labošanu un klases audzināšanas stundām, pedagogi saņems atšķirīgu atalgojumu.
Arodbiedrība arī nesaņēma tai solīto grafiku, kā pedagogu algas varētu pieaugt turpmāk. Bija jāsamierinās ar atbildi, ka visi līdzekļi, kas tiks ietaupīti, sakārtojot skolu tīklu, paliks sistēmā, radot iespēju nākamajos gados algas celt. Tagad viss esot atkarīgs no pašvaldībām.
Šodien ar K. Šadurski LIZDA tiksies vēlreiz, piedaloties arī premjeram Mārim Kučinskim (ZZS). Tomēr plāns, visticamāk, nemainīsies - 5. jūlijā modeli apstiprinās valdībā, līdz 20. augustam plānots sakārtot visus pavadošos MK noteikumus. Tas nozīmē, ka skolu direktoriem būs jāstrādā atvaļinājumā un skolotāji savu algu uzzinās tikai septembrī. Tomēr, pat ja kompromisi netiks panākti, arodbiedrība pagaidām neprotestēs. Par to lems oktobrī, kad skolotāji būs saņēmuši pirmo algu un būs pierādījumi, ka sistēma līdz galam nestrādā. I. Vanaga prognozē, ka nebūšanu būs daudz vairāk, nekā domā ministrijā.
Jāpiebilst, ka arī pats ministrs pieļauj, ka labojumi, iespējams, būs vajadzīgi, turklāt šobrīd noteikts pārejas periods attiecībā uz vairākiem aspektiem, kas pirmos gadus pašvaldībām un skolu direktoriem ļaus rīkoties brīvāk un pielāgoties situācijai. Taču diskusijas nebeigsies arī tad, ja praksē viss strādās ideāli. K. Šadurskis, runājot par nākotni, saka, ka grib, lai vidusskolas, sākot ar ģimnāzijām, pārņemtu valsts. Tad visus lēmumus varētu pieņemt IZM, nevis pašvaldība, regulējot gan to tīklu, gan citus aspektus. Svarīgs vairs nebūtu arī bērnu skaits, bet varētu koncentrēties uz kvalitāti. To ministrs konceptuāli gribētu panākt vēl šīs valdības laikā.