Par 2016. gada valsts budžeta projektu nobalsoja 54 koalīcijas deputāti un Igors Zujevs no Saskaņas. Savukārt balsojumā par solidaritātes nodokļa projekta nodošanu komisijām Saskaņa un arī daži koalīcijas deputāti nepiedalījās. Uz vaicāto, vai budžeta dēļ varētu būt mēģinājumi destabilizēt valdību, Vienotības frakcijas vadītājas vietnieks, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis Dienai pauda cerību, ka neviens neizmantos šo likumu «šādām spēlītēm, jo tas būtu ļoti bezatbildīgi». Ja 30. novembrī valsts budžets netiek pieņemts un sākas jaunas valdības veidošana, tas nozīmētu, ka nākamais gads ir jāsāk bez budžeta.
K. Šadurskis apstiprināja, ka noteikta summa no neparedzētiem izdevumiem būs atvēlēta «skolu jumtiem un baznīcu logiem», taču šie priekšlikumi tikšot vērtēti pēc būtības, nevis pēc tā, kurš tos iesniedzis. Koalīcijas iniciatīvām varētu būt lielāks atbalsts, «bet es būtu ļoti apbēdināts, ja opozīcijas priekšlikumi tiktu noraidīti tikai tāpēc, ka tie nāk no opozīcijas», piebilda K. Šadurskis. Deputātu iniciatīvas vērtēs ne tikai Saeimas komisija, bet arī valdība.
Smagākās diskusijas paredzamas par solidaritātes nodokļa ieviešanu algām, kas ir lielākas par 4000 eiro. Taču nekas neliecinot, ka koalīcija varētu no ieceres atteikties, jo alternatīva esot pievienotās vērtības nodokļa celšana, «ja gribam palikt pie fiskālās bilances», piebilda K. Šadurskis. Aģentūra LETA informē, ka, ieviešot solidaritātes nodokli, fiskālā ietekme nākamajā gadā tiek plānota 40,9 miljonu eiro apmērā. Visasāk valsts budžeta projektu kritizēja partija No sirds Latvijai, kuras līdere Inguna Sudraba uzstājās arī par balsošanas motīviem, norādot, ka budžets un ar to saistītie grozījumi likumos ir izstrādāti, nedomājot par valsts attīstību un ignorējot valsts iedzīvotāju un uzņēmēju intereses.