Treknās algas atgriežas
LB treknie gadi ir atgriezušies, vismaz atalgojuma ziņā noteikti - to uzskatāmi rāda centrālās bankas vadības amatpersonu deklarācijās uzrādītie dati par laiku no globālās krīzes sākuma 2008. gadā.
180 tūkstoši eiro - šādu summu latos LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs «algā, prēmijās, pabalstos» saņēma 2008. gadā. Nākamajos četros gados krīze lika pierauties: 2009. gadā tie bija «tikai» 139 tūkstoši eiro, bet nākamajos trīs gados - attiecīgi 114, 113 un 109 tūkstoši eiro. Taču līdz ar 2013. gadu treknie gadi LB vadības atalgojuma jomā acīmredzami atgriežas, un atalgojums atkal kāpj: 2013. gadā I. Rimšēviča atalgojums bijis 115 378 eiro, bet nākamajos divos gados kāpums bijis par 23-25 tūkstošiem eiro, atalgojumam sasniedzot attiecīgi 139 644 un 137 007 eiro.
Turklāt prezidenta atalgojums LB nebūt nav lielākais - piemēram, bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis 2014. gadā atalgojumā saņēmis 144 732 eiro, bet pērn - 145 657 eiro. Vēl izcilāk ir pelnījis valdes loceklis, Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags, kura atalgojums jau aizpērn pārsniedzis 200 tūkstošu robežu: 2014. gadā - 201 058 eiro, 2015. gadā - 203 698 eiro.
Turklāt atšķirībā no citām valsts struktūrām, kur padomes locekļiem maksā būtiski mazākas algas nekā valdei, LB ļoti dāsni apmaksāti ir arī padomes locekļi: ja vēl 2013. gadā tas vidēji saņēma aptuveni 6400 eiro mēnesī (nepilnus 77 tūkstošus eiro gadā), tad pērn šī summa jau ir pieaugusi līdz vairāk nekā 7600 eiro mēnesī (91-92 tūkstošiem eiro gadā). Bet, piemēram, Zojai Razmusai, kas vienlaikus ir arī LB prezidenta vietniece, atalgojums pieaudzis vēl iespaidīgāk - līdz 9735 eiro mēnesī (nepilniem 117 tūkstošiem eiro gadā).
Brīvi interpretējami kritēriji
Pēc ilgiem gadiem, kad LB vadības atalgojums tika rūpīgi slēpts, un pēc trim zaudējumiem tiesā, mēģinot šo slepenību aizstāvēt, pašlaik šīs iestādes vadības atalgojuma sistēma formāli ir pārskatāma un caurspīdīga. Saskaņā ar likumu Par Latvijas Banku LB padome nosaka darba samaksu LB prezidentam, prezidenta vietniekam, padomes locekļiem, valdes priekšsēdētājam un darbiniekiem, un darba algas apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošo vidējās bruto darba samaksas apmēru. Taču «ņemšana vērā» nenozīmē precīzu formulu, un arī pati LB atzīst, ka lemšanā par algām padomes kritēriju vidū ir tādi izplūduši rādītāji kā darbinieka individuālais sniegums, profesionālā un akadēmiskā izaugsme, darba pieredze, veicamā darba saturs un atbildība, kā arī atalgojuma apmērs salīdzinājumā ar radniecīgas amatu saimes atalgojumu darba tirgū.
Algas reizi gadā pārskatot, tiekot ņemti vērā vēl arī tādi grūti mērāmi kritēriji kā «sociālo kompetenču būtiskas pārmaiņas», darbinieka nodrošinātie «kritisku funkciju vai īpaši svarīgi darba uzdevumi» un «darba satura un atbildības pārmaiņas».
Iespaidīgas prēmijas
Papildus šai pamata samaksai ir vēl vesels mudžeklis citu labumu, no kuriem tikai daļa ir precīzi fiksētās summās. Piemēram, valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildītājam pienākas 2771 eiro mēneša piemaksa, bet valdes locekļa pienākumu pildītājam - 1771 eiro ikmēneša piemaksa. Prēmijas - apmērā līdz 1,2 mēnešalgām - LB var saņemt gan «par darba rezultātiem», gan «par īpašu ieguldījumu, veicot svarīgu vienreizēju uzdevumu vai projektu», un reizi gadā vēl iespējams saņemt prēmiju pat divu mēnešalgu apjomā «par svarīgu uzdevumu vai projektu veikšanu».
Līdz ar to papildus iespaidīgajām algām un piemaksām 2014. gadā LB vadība vēl saņēmusi arī šādas prēmijas: katrs no sešiem padomes locekļiem - 8619 eiro, I. Rimšēvičam - 12 996 eiro, viņa vietniekam Andrim Ruselim 11 106 eiro, bet bankas valdes priekšsēdētājam M. Kālim - 11 681 eiro. Priekšsēdētāja vietniece I. Posuma prēmijā saņēmusi 8414 eiro, valdes loceklis H. Ozols - 10 651 eiro, bet pārējie trīs valdes locekļi - pa divām prēmijām katrs: R. Jakovļevs - 4805 un 4771 eiro, A. Ņikitins - 3698 un 4846 eiro, R. Vanags - 15 717 un 8780 eiro.
Iespaidīgas prēmijas - lielākoties «par ieguldījumu LB stratēģisko un funkciju mērķu sasniegšanā» - valdes locekļi saņēmuši arī pērn: M. Kālis - 7345 eiro, I. Posuma - 6178 eiro, J. Blūms - 3806 eiro, J. Caune - 4149 eiro, H. Ozols - 4631 eiro, R. Vanags - 20 461 eiro.
Neskaitāmi citi labumi
Taču iespaidīgās piemaksas un prēmijas bez stingri noteiktiem kritērijiem nav visi labumi, kas LB darbiniekiem un it īpaši vadībai tiek nodrošināti jaunajos treknajos gados. «Darba devējs nodrošina manas dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu Ergo Life Insurance SE Latvijas filiālē, veicot apdrošināšanas prēmijas iemaksas manā labā. Līdz attiecīgā apdrošināšanas līguma termiņa beigām vai apdrošināšanas gadījumam iemaksātie un uzkrātie naudas līdzekļi pieder darba devējam,» savā amatpersonas deklarācijā norāda M. Kālis. Precīzās summas netiek atklātas, taču tās ir viegli atšifrējamas: M. Kāļa gadījumā viņa labā iemaksātie līdzekļi šajā apdrošināšanas sabiedrībā bijuši 12 488 eiro, kas nozīmē, ka papildus iespaidīgajai algai LB viņam ik mēnesi šādā veidā piemaksā vēl aptuveni 1000 eiro. Kopā uz visu valdi un padomi tie tādā gadījumā būtu vēl vairāk nekā 150 000 eiro gadā.
Un arī tas vēl nav viss - ir vēl arī dāvanas, daudzveidīgi pabalsti, kompensācijas, mācību maksas, apmaksāti papildatvaļinājumi un papildu brīvdienas, kā arī «darba automašīnas». Te jāpiebilst - kā pēc administratīvās tiesas sprieduma ir bijusi spiesta atzīt LB vadība, tās pārstāvji viņiem piešķirtos dienesta auto ar LB apmaksātu degvielu var izmantot faktiski kā privātos, tajā skaitā arī, lai ar tiem darba laikā dotos kārtot personiskas lietas.
Sekmīga savu maku aizstāvība
Par šo īpašo statusu un īpašo algu līmeni LB ir cīnījusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad toreizējais centrālās bankas prezidents, vēlākais atklātības aizstāvis Einars Repše darīja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmēru. Vēlāk viņa pēdās gāja arī I. Rimšēvičs, līdz pēdējam tiesājoties, lai nevajadzētu atklāt konkrēto LB amatpersonu saņemto atalgojumu, un tiesai paziņojot, ka informācijas pieprasījumi par algu atklāšanu esot «fiziskās personas personiska interese par konkrētajām LB amatpersonām izmaksāto neto atalgojumu, nevis sabiedrības interese zināt par LB līdzekļu izlietojumu».
Krietni labāk nekā ar algu līmeņa slēpšanu LB vadībai ir veicies ar tā «nosargāšanu», kā vārdā ir bijuši labi visi līdzekļi: 2010. gada beigās, cīnoties pret tālāku algu samazināšanu, kas viņam draudēja pat ar personiskās maksātnespējas iespēju, I. Rimšēvičs televīzijas tiešraidē minēja, ka tieši nepietiekamā atalgojuma dēļ no darba bankā esot aizgājuši jau 20 vadošie darbinieki un speciālisti. Pēc tam gan izrādījās - I. Rimšēvičs «piemirsis» paskaidrot, ka 20 vadošie darbinieki LB pametuši nevis pēdējā laikā, bet gan aizvadītajos piecos gados, un ka patiesībā tikai viens darbinieks no šiem 20 to izdarījis pēdējo divu gadu laikā.
Tomēr, lai gan 2010. gada decembrī faktiski jau bija panākts politiskais atbalsts LB iekļaušanai valsts vienotajā atalgojuma sistēmā, jautājuma izlemšana tika atlikta, lai dotu laiku šo risinājumu saskaņot gan ar pašu LB, gan ar Eiropas Centrālo banku. Savukārt vēl pēc tam toreizējais finanšu ministrs Andris Vilks faktiski ieslēdza atpakaļgaitu jau konceptuāli izlemtajā jautājumā, un ar laiku, pateicoties LB aktīvajam lobēšanas darbam, apgalvojot, ka tā nemaz neesot iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, jautājumu izdevās «noņemt» pavisam. Pēdējos gados LB uz aizrādījumiem par tās jaunajiem treknajiem gadiem atbild ar diviem argumentiem - tā nemaz neesot valsts budžeta nauda un LB esot ļoti daudz darba. «LB nesaņem finansējumu no valsts budžeta, bet veic maksājumus tajā,» skaidro LB, gan «piemirstot» piebilst, ka tā operē ar Latvijas valsts līdzekļiem.
Par darba apjomiem LB skaidro, ka, salīdzinot ar laiku pirms eiro ieviešanas, darba neesot kļuvis mazāk, un ka gan LB prezidenta, gan valdes locekļu darbā klāt esot nākušas atsevišķas funkcijas, kas saistītas ar Latvijas dalību eirozonā un Eiropas Centrālo banku sistēmā.
Uz lūgumu sniegt ziņas par LB prezidenta darba laiku - precīzi cikos konkrētās darba dienās ir fiksēta viņa ierašanās darbavietā un cikos viņa došanās prom, Diena saņēma atbildi, ka I. Rimšēvičam esot nenormēts darba laiks un neviens nefiksējot, cikos viņš nāk un iet. Uz jautājumu, vai arī citiem LB darbiniekiem netiek elektroniski fiksēta ieiešana nozīmīgajā objektā un tā pamešana, atbilde netika sniegta.