Enerģētikas likums paredz, ka LG sadalīšanai jānotiek līdz 2017. gada 3. aprīlim, nodalot gāzes sadali un tirdzniecību no gāzes uzglabāšanas (respektīvi, Inčukalna gāzes krātuves) un pārvades. Faktiski tas nozīmē, ka LG tiek sadalīta divos uzņēmumos un visiem akcionāriem, izņemot finanšu investorus, jāpārdod savas akcijas krātuves un pārvades daļā.
Jāuzsver, ka līdz šim LG vadība publiski paudusi, ka nav pret dabasgāzes tirgus atvēršanu 2017. gadā, taču tam esot nepieciešams garāks termiņš nekā valdības atvēlētie 15 mēneši uzņēmuma nodalīšanai un deviņi mēneši pārvades daļas pārdošanai.
Vajag divus gadus
Gāzes uzņēmumu sadalīšana nav nekas jauns vai unikāls, tā jau notikusi teju lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu. Viena no amatpersonām, kas personīgi piedalījusies vairāku gāzes kompāniju vairākās valstīs sadalīšanā, nošķirot pārvadi no tirdzniecības, ir Eiropas gāzes pārvades uzņēmumu organizācijas ENSOG prezidents Stefans Kampuss. Viņš uzsver, ka gāzes uzņēmumu sadalīšanas mērķis ir radīt atsevišķus tirgus gāzes tirdzniecībai un pārvadei, lai vairotu konkurenci.
ES šāds process notiek jau kopš 2005. gada un «izmaksas pieauga, jo izveidojās vairāk kompāniju un komplicētāka struktūra, tomēr vairākās valstīs arī kritās iepirkuma cenas, jo parādījās konkurence un starpsavienojumi. Ja skatās uz cenu konverģenci, tad ir valstis, kurās redzami ieguvumi gala patērētājam, bet citās valstīs ieguvumi nekompensēja izmaksu pieaugumu. Baltijas gadījumā ir bažas, ka netiks radīts pietiekami daudz konkurences, jo jums ir tikai [sašķidrinātās gāzes] terminālis Lietuvā kā vienīgais alternatīvais avots,» stāsta S. Kampuss.
Eksperts, runājot par savu pieredzi gāzes uzņēmumu sadalīšanā, min, ka tā daļu pārdošanai parasti aiziet aptuveni divi gadi. «Parasti, kad jūs pērkat kompāniju, analizējat arī tās pagātni, kādi ir bijuši tās finanšu rādītāji un, balstoties uz tiem, prognozējat nākotni. Uzņēmuma sadalīšanas gadījumā situācija ir pilnībā atšķirīga, jo nevienam nav skaidrs, kā jaunā nodalītā daļa strādās nākotnē. Jūs nevarat paskatīties tās pagātnes datus, jo tādi ir tikai kopīgajam nesadalītajam uzņēmumam. Jūs pārdodat uzņēmumu, kam nav pagātnes, nav pat pēdējā gada finanšu pārskata. Ja jūs vēlaties pārdot uzņēmuma daļu, jums ir nepieciešams vismaz viens sagatavošanās gads, kura laikā jāapkopo visi dati par pārdodamo uzņēmuma daļu un jāsagatavo jaunā uzņēmuma nākotnes plāns, kam investori var uzticēties. Tad jums jārīko publiskā izsole, kas aizņems vēl vienu gadu. Tā ka es teiktu, ka gāzes kompānijas pārvades daļas pārdošanai nepieciešami divi gadi,» izklāsta S. Kampuss.
Atsevišķa grāmatvedība
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs gan skaidro, ka situācija ar LG ir atšķirīga no daudzu citu valstu pieredzes. «Likums jau pašlaik nosaka, ka LG ir atsevišķa grāmatvedība katram uzņēmuma darbības veidam. Līdz ar to potenciālajam investoram nebūs problēmu iepazīties ar pārvades daļas finansiālo pagātni, jo finanšu uzskaite ir atsevišķa. Nosakot pārdošanas termiņu - deviņi mēneši, tas arī tika ņemts vērā. Svarīgākais ir savlaicīga visu darbību uzsākšana no akcionāru puses. Ja LG uzskata, ka nepieciešams ilgāks laiks, vajag prezentēt savu plānu, ko un kā grasās darīt, nosakot precīzus termiņus katrai plānotajai darbībai, jo vienkārši pateikt, ka atvēlētais laiks ir par īsu un vajag garāku, nav profesionāli. Turklāt jāuzsver, ka uzņēmuma akciju pārdošanas process var sākties vienlaikus ar juridiskās nodalīšanas procesu,» EM redzējumu pauž J. Spiridonovs.
Taujāts, vai akcijas pārvades daļā varētu iegādāties Latvijas valsts, J. Spiridonovs teic, ka par to diskusijas vēl ir priekšā. Attiecībā uz LG vēlmi, lai valdība uzliktu par pienākumu tirgotājiem piepildīt Inčukalna gāzes krātuvi, J. Spiridonovs skaidro, ka tas EM vērtējumā ir dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākums. S. Kampuss savukārt uzsver, ka Inčukalna gāzes krātuve ir ļoti svarīga visām trim Baltijas valstīm, īpaši ziemā, jo tā ir būtisks stabilizējošais faktors dabasgāzes apgādes drošībai. ENSOG prezidents arī uzsver, ka dabasgāzes krātuvei jābūt cieši savienotai ar gāzes pārvadi. «Gāzes krātuvju piepildīšana ir problēma, ar kuru sastopas daudzas ES valstis. Tā kā nav atšķirības starp gāzes cenām vasarā un ziemā, tad zūd motivācija vasarās iesūknēt gāzi krātuvē. Piemēram, Vācijā gāzes iesūknēšanas krātuvē līmenis ir zems. Latvijā no piegādes drošības viedokļa ir absolūti svarīgi, lai krātuve vienmēr būtu piepildīta,» uzsver S. Kampuss.
Neprognozē tarifu kāpumu
S. Kampuss arī pauž savu personisko viedokli, ka LG būtu jāsaglabā kā vienots uzņēmums, no kura tikai tiktu izņemta ārā tirdzniecības daļa. J. Spiridonovs stāsta, ka valdība izskatījusi arī šādu scenāriju, taču no tā atteikusies.
«Ja saglabā LG kā vienu vienību, no kuras tikai izņem ārā tirdzniecības daļu, tās vērtība ir ļoti augsta, bet neatkarīgas darbības kontrole ir apgrūtināta, un tāda kontrole maksā dārgi. Ja Latvijas valdība vēlētos tajā iegādāties akcijas, tai nāktos maksāt arī par to uzņēmuma daļu, kas neveido valsts stratēģiskās intereses. Tāpēc pieņemts lēmums par divu atsevišķu uzņēmumu - sadales un tirdzniecības un krātuves un pārvades - veidošanu,» skaidro J. Spiridonovs.
S. Kampuss gan min risku, ka, izveidojoties vairākiem uzņēmumiem, palielināsies administratīvās izmaksas, kas var paaugstināt dabasgāzes tarifus.
To kā lielu problēmu gan nesaredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis. «Administratīvās izmaksas dabasgāzes apgādes pakalpojumā veido absolūti mazāko daļu no visām izmaksām. Lielāko daļu veido pati dabasgāzes cena un infrastruktūras uzturēšana un apkalpošana. Uzņēmuma nodalīšana pati par sevi nevar izsaukt būtisku regulēto pakalpojumu tarifu pieaugumu. Savukārt tirdzniecības pakalpojumu sniedzēji, kuri darbosies atvērtā tirgū, savas administratīvās izmaksas būs ieinteresēti mazināt paši, lai spētu sekmīgāk konkurēt un pelnīt atvērta tirgus apstākļos,» skaidro R. Irklis. Viņš arī stāsta, ka jaunizveidotais pārvades sistēmas operators būs jāsertificē un tas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.