Trešdien premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) piedalīsies Eiropadomes sanāksmē. Latvijai jāgatavojas 776 personu uzņemšanai, kam mūsu valsts institūcijas un arī pašvaldības jau ir noskaņojušās, veicot priekšdarbus, par kuriem Iekšlietu ministrijas izveidotā starpministriju darba grupa plāno ziņot valdībā 29. septembrī.
Tad arī Latvijas sabiedrība varēs gūt pilnīgāku priekšstatu, kas notiks ar patvēruma meklētājiem pēc bēgļu vai alternatīvā statusa iegūšanas un iznākšanas no patvēruma meklētāju centra Mucenieki. Tajā brīdī kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam viņiem būs jāuzsāk patstāvīga dzīve, meklējot sev dzīvesvietu un arī darbu. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kopā ar biedrību Patvērums Drošā māja ierosinājusi darba grupai paredzēt iespēju veidot tā dēvēto pusceļa māju, kurā kādu laiku bēgļi uzturētos, izmantojot savu 256 eiro lielo ikmēneša pabalstu, ko saņems gadu. Pusceļa mājā būtu vieglāk nodrošināt arī latviešu valodas apmācību.
Latvijas pašvaldības uz paredzamo bēgļu uzņemšanu raugās lietišķāk un atsaucīgāk nekā daļa valdošās koalīcijas politiķu. Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) Dienai atzina, ka politiķu noraidošā attieksme ir ietekmējusi arī sabiedrības noskaņojumu. Tāpēc pašvaldībām vēl būs jāskaidro iedzīvotājiem, kāpēc šie cilvēki no karadarbības skartajiem reģioniem ir ieradušies un ka ir svarīgi viņiem palīdzēt, lai sadzīviskā līmenī viņi nesaskartos ar negatīvu attieksmi. Valkas novads būtu gatavs uzņemt bēgļus un tam pat ir brīvi dzīvokļi, kādu nav lielai daļai pašvaldību. Taču to remontam ir nepieciešams finansējums. «Valstij būtu kompleksi jārisina problēmas, kuras būs pašvaldībām,» uzskata V. A. Krauklis, pieļaujot, ka šim mērķim var meklēt finansējumu arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Novadiem palīdzība būtu vajadzīga arī, lai tajā būtu speciāli apmācīts sociālais darbinieks, kas varētu sazināties ar citas mentalitātes cilvēkiem, kā arī arābu valodas tulks.
Aptuveni simt pašvaldības viedokļu par patvērumu meklētāju uzņemšanu iesūtījušas LPS, un šonedēļ notika arī LPS tikšanās ar vairāku ministriju un biedrības Patvērums Drošā māja pārstāvjiem. LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Dienai sacīja, ka pašvaldību attieksme ir saprotoša, bet tās orientējas uz cilvēkiem, kuri glābjas no kara šausmām un patiešām vēlas dzīvot Latvijā, nevis izmantot mūsu valsti, lai pēc tam nokļūtu kādā citā zemē. Tikšanās dalībnieki bijuši vienisprātis, ka bēgļiem nevarētu paredzēt priekšrocības, kādu nav Latvijas iedzīvotājiem. LPS iesniedza savus priekšlikumus Iekšlietu ministrijas izveidotajā darba grupā, kā arī veidos datubāzi, lai apzinātu cilvēkus, kas ir gatavi dot pajumti bēgļiem - vairāki zemnieki jau ir interesējušies par šādu iespēju, gatavi piedāvāt arī darbu savā saimniecībā.