Jelgavas slimnīcai plānotais valsts finansējums ambulatoro pakalpojumu sniegšanai šogad saglabāts pērnā gada līmenī, apliecina Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs.
«Darba apjoms bija milzīgs, sniedzām pat vairāk pakalpojumu, nekā bija fiksēts līgumā, jo pakalpojumu saņēmēju skaits ir ļoti liels,» iespējamos iemeslus, kāpēc plānoto naudas līdzekļu apjoms nav samazināts, minēja A. Ķipurs.
Viņaprāt, uz lielāku finansējumu slimnīca pretendēt nevar, jo «budžets ir tāds, kāds ir». Tāpat A. Ķipurs pauda, ka finanšu sadalījums diez vai mainīsies arī pēc šodien plānotās ārstniecības iestāžu vadības, VM un NVD tikšanās.
Savukārt Aizkraukles slimnīcai ar ambulatorajiem pakalpojumiem atvēlēto finansējumu šogad pietiktu tikai 11 mēnešu darbam, uzsver slimnīcas valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne. «Rindas tikai pieaugs. Ja no 1. jūlija primāri būs jāapkalpo akūti slimie, bērni un grūtnieces, nezinu, ko darīs pārējie. Varam ieviest maksas pakalpojumus, taču neesmu pārliecināta, ka lauku iedzīvotāji spēs pakalpojumu apmaksāt,» skaidro Dz. Krišjāne.
Dz. Krišjāne atzīst, ka lielāka finansējuma piešķiršana klīniskajām slimnīcām Rīgā ir pozitīva tendence, taču, viņasprāt, to nedrīkst darīt uz lauku iedzīvotāju rēķina.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs atgādina, ka Latvijas reģionu slimnīcas jau saņēmušas šīgada līgumus par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Bažas rada tas, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, līgumu apjoms ir ievērojami mazāks, kas nozīmē būtisku apgrūtinājumu reģionu iedzīvotājiem saņemt ambulatoros pakalpojumus, kā arī pacientu rindu pagarināšanos, norāda J. Kalējs.
LETA