Projektu parakstījuši deputāti no visām frakcijām, izņemot Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un Saskaņu. Priekšlikuma autors ir Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (Vienotība), kurš to sagatavojis kopā ar palīgu Edmundu Jurēvicu. Likuma iesniedzēju vidū ir gan Vienotības frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis un Lolita Čigāne, gan šīs partijas bijušie pašvaldību vadītāji - Juris Šulcs, Inesis Boķis un Aldis Adamovičs. Tomēr Vienotības frakcija trešdien nolēma lūgt Saeimas prezidiju ceturtdien izņemt šo projektu no Saeimas sēdes darba kārtības, aicinot par tā nodošanu komisijām lemt ziemas sesijas pirmajā sēdē janvārī. Viens no iemesliem ir koalīcijā esošās ZZS iebildumi.
Tur, kur maksā nodokļus
Ar šiem grozījumiem pašvaldību vēlēšanu likumā, kas dotu pilsoņiem iespēju balsot arī pašvaldībā, kurā nostrādāti vismaz pēdējie četri mēneši, V. Ķirsis koalīcijas sēdē ieradās jau jūnijā. Toreiz koalīcija jautājuma izskatīšanu atlika. Projekta autori ir bijuši arī pie partneriem, bet ZZS atbalstu nesaņēma. Iesniegšanai nepieciešamie paraksti savākti konsultācijās ar opozīciju. V. Ķirsis Dienai atzina, ka tagad būs laiks diskusijām par projektu, kas būšot viena no viņa prioritātēm. Politiķis iniciatīvu pamatoja ar vairākiem iemesliem. Tas dotu iespēju līdzsvarot pasīvās un aktīvās vēlēšanu tiesības, jo politiķi var kandidēt pašvaldībās, kur ir viņu darbavieta, taču balsot paši par sevi nevar. To uzsvēra arī K. Šadurskis. Tādu piemēru ir daudz. Arī Ventspils domes vadībā visi, izņemot mēra vietnieku Gunti Blumbergu, dzīvo kaimiņos Ventspils novadā.
Tāpat daudzi vēlētāji faktiski gadiem dzīvojot un strādājot vienā pašvaldībā, bet dažādu iemeslu dēļ nav tajā deklarējušies. Taču ar vietu, kur ir deklarētā adrese, neesot nekādas saistības un viņi nepazīstot arī deputātu kandidātus. Tas ietekmējot arī vēlētāju aktivitāti. Uz vaicāto, vai patiesais nolūks nav saistīts ar centieniem mazināt Saskaņas ietekmi Rīgā, V. Ķirsis atbildēja: «Tāds politiskais mērķis nebija, bet es melotu, ja teiktu, ka būtu apbēdināts, ka tā notiktu.» Projektu parakstījuši arī deputāti no Latvijas Reģionu apvienības. Viens no tās līderiem Babītes novada priekšsēdis Andrejs Ence bija patiesi pārsteigts par šo ierosmi, kuru viņš noteikti nevarot atbalstīt. Babīte ir viens no Pierīgas novadiem, kurā dzīvo daudzi Rīgā strādājošie. «Pierīgā tas izraisītu pilnīgu haosu. Pašvaldības jāvēl tur, kur maksā nodokļus, nevis jātaisa no tā politika,» piebilda A. Ence.
Neatbildētie jautājumi
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis par aplamiem uzskata pieņēmumus, ka iniciatīva nav izdevīga Aivaram Lembergam. «Lembergam ir vienalga. Ja cilvēks ir autoritāte, tad viņu arī ievēlēs,» sacīja A. Brigmanis. ZZS sadarbojas arī ar Liepājas mēra Ulda Seska vadīto Liepājas partiju. Viens no U. Seska politiskajiem konkurentiem Jānis Vilnītis vada uzņēmumu Liepājas papīrs. Iespējams, viņš spētu mobilizēt tā darbiniekus pašvaldību vēlēšanās. A. Brigmanis piekrīt, ka «kāds politiskais spēks varētu uzņēmuma vadībai rosināt sapulcē dot darbiniekiem uzdevumu, kā balsot». Tāpat ZZS frakcijas vadītājam nav skaidrs, kā praktiski notiks vēlētāju sarakstu sagatavošana, ja ir virkne uzņēmumu, piemēram, veikali Rimi vai degvielas uzpildes stacijas, kas izvietoti visā Latvijā.
V. Ķirsis domā, ka Statoil vai Rimi darbinieki varētu balsot tajā pašvaldībā, kurā viņi strādā, nevis tur, kur atrodas uzņēmuma vadība un ir tā juridiskā adrese. Taču neskaidrību vēl ir daudz, sākot ar pašnodarbināto iespējām izmantot šo piedāvājumu un beidzot ar cilvēkiem, kuri strādā vairākās darbavietās, kas atrodas katra savā pašvaldībā, - piemēram, skolotāji. V. Ķirsis atzīst, ka risinājumi visām situācijām vēl nav sagatavoti, bet pieļauj, ka nebūs nemaz tik daudz cilvēku, kas izvēlēsies balsot tur, kur strādā. Jau tagad ir noteikta kārtība, kādā var mainīt vēlēšanu iecirkni, piemēram, pilsoņi, kuri vēlē pašvaldībā, kurā ir viņu īpašums. Līdzīgi ar savas darbavietas izsniegtu izziņu cilvēki varētu doties uz vēlēšanu komisiju un lūgt nomainīt vēlēšanu iecirkni.