Tās izveidi ierosināja premjere Laimdota Straujuma, un šī grupa būs kā atbalsta punkts valdībai, lai tā varētu īstenot tos uzdevumus, ar kuru izpildi Vienotība vēlas sagaidīt valsts simtgadi 2018. gadā. Domes sēdes atklātā daļa bija organizēta tā, lai sabiedrība ieraudzītu arī jauno potenciālo līderu komandu. Tajā ir ne tikai A. Piebalgs un domes priekšsēdētājs, Cēsu novada vadītājs Jānis Rozenbergs, kurš jūtami pārvarējis agrāko biklumu un atļāvās norādīt: «Mums ir jāmainās un jāveic partijas restarts. Ja mēs nemainīsimies, mūsu ieceres var palikt nerealizētas, mēs zaudēsim atbalstu partijai un ticību biedros.»
Šajā komandā ir arī Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kuri sēdē ziņoja par lielajiem uzdevumiem, kas jāpaveic, lai būtu stipra, droša, pārtikusi un tiesiska Latvija. Viņi pastāstīja, ka Vienotība ir apņēmusies īstenot lielāku novadu plānu, veselības nozares finansēšanai novirzīt papildu 3% no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tāpat partija vēlas panākt, lai 2018. gadā minimālā alga sasniegtu 450 eiro, bet vidējā alga pārsniegtu 1000 eiro, savukārt ar tiesiskuma nostiprināšanu saistītas cerības radīt investīcijām pievilcīgāku vidi. Šie mērķi būs galvenais līdzeklis partijas restartēšanai.
«Mēs nevaram atļauties būt vāji, sašķelti un neizlēmīgi,» sacīja S. Āboltiņa un atkārtoja šo teikumu divas reizes. Latvijas vēstnieks NATO, viens no bijušajiem Latvijas ceļa līderiem Indulis Bērziņš pirms stāšanās amatā S. Āboltiņai ir sacījis - kad Latvijas ceļš bija grūtā situācijā, aiz durvīm stāvēja Tautas partija, aiz tās savukārt stāvēja Jaunais laiks, kas varēja nodrošināt pēctecību. Taču aiz Vienotības tagad neviens vairs nestāvot, un tāpēc tā nevar atļauties atslābināties. Teiktais sasaucas ar politologa Ivara Ījaba norādīto sēdē, uz kuru viņu uzaicināja sniegt vērtējumu no malas. Politologs atzina, ka Vienotībai aiz durvīm nemīņājoties neviena rietumnieciska pragmatiska varas partija, kas vēlētos ieņemt šo vietu kā nākamā.
Tā tas ir bijis vienmēr, ka koalīcija veidojas ap vienu partiju, kurai līdzās ir pat spilgti un ambiciozi satelīti, sacīja politologs. Ar to šajā gadījumā domāta Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuru reitingi arī pakāpeniski pieaugot. I. Ījabs atzina, ka varas partijas vienmēr dauza un tām ir grūti «uzraut» augstus reitingus, tik ilgi esot pie varas. Tajā pašā laikā Vienotībai pietrūkstot gladiatoru, kuri citām partijām ir spēcīgāki, un tas atstājot iespaidu uz publisko tēlu. Ja nerunā par premjeri L. Straujumu, Vienotības ministri arī neesot īpaši atpazīti un iemīļoti, uzskata I. Ījabs. Viņš aicināja padomāt, kāpēc NA nesūta uz Eiropas Parlamentu (EP) Raivi Dzintaru vai Saskaņa - Nilu Ušakovu, bet Vienotība uz EP deleģēja spilgtus savus politiķus, kuri pēc tam zaudē saikni ar partiju.
No EP deputātiem domes sēdē bija tikai Inese Vaidere. Arī vairāk nekā puse Saeimas deputātu nebija uz to atnākuši. «Ir viegli kaut ko pateikt preses slejās vai sociālajos tīklos, bet daudz grūtāk ir sarežģītos jautājumus pārrunāt klātienē ar savas organizācijas biedriem nodaļās,» sacīja S. Āboltiņa un norādīja, ka partijā ir pietiekami daudz iekšējo forumu, ieskaitot sporta spēles, bet daudzi Saeimas deputāti tos neizmanto domu apmaiņā. No tā dēvētās iekšējās opozīcijas arī zālē gandrīz nevienu nevarēja manīt, ja neskaita Juri Vidiņu, kurš uzstājās sēdes slēgtajā daļā. Dienai ir informācija, ka no vairāk nekā 20 runātājiem J. Vidiņa aicinājumam jau šogad kongresā nomainīt S. Āboltiņu un izslēgt no frakcijas Dzintaru Zaķi, kura labā ir pirktas balsis vēlēšanās, debatēs neviens neesot piebalsojis. Tajās pārsvarā runājuši cilvēki no reģioniem, izsakoties par valdības šodienas darba kārtības jautājumiem, ieskaitot izglītības reformu un prasību nodrošināt vidusskolās noteiktu skolēnu skaitu, lai tās neslēgtu. Daži pašvaldību vadītāji te saskata pretrunu ar pieteikto novadu reformu, kur vidusskola novadā ir kā kritērijs tā pastāvēšanai.