Bažas par gaidāmo izsaka gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), gan va/s Latvijas valsts ceļi (LVC) šefs Jānis Lange, gan ceļu būvētāji, tomēr valdību palīgā saucieni pagaidām nav spējuši aizkustināt. «Pateicoties ES līdzekļiem, varam droši teikt, ka valsts galvenās nozīmes autoceļi esošā ES fondu perioda ietvaros tiks sakārtoti. Situācija ar vietējiem autoceļiem ir daudz sarežģītāka, jo tiem finansējuma hroniski trūkst. Turklāt jādomā, kā mēs varēsim uzturēt galvenos valsts autoceļus labā stāvoklī arī pēc 2020. gada,» teic J. Lange.
Vakar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika runāts par situāciju uz Latvijas ceļiem, un vairāki deputāti norādīja, ka naudas sadalījums «ir ļoti satraucošs». Deputāts Artis Rasmanis (ZZS) izteicās, ka tieši reģionālie un vietējie autoceļi ir tie, kas veido vietējo uzņēmēju un lauksaimnieku galveno infrastruktūru.
Savukārt biedrība Latvijas ceļu būvētājs (LCB) aprēķinājusi, ka vietējo ceļu sakārtošanai pietrūkst 2,3 miljardu eiro. Turklāt tie rada zaudējumus ne tikai uzņēmējiem reģionos, bet ir riskanti ikvienam autobraucējam. LCB par notiekošo izsakās skarbi - partiju parakstītie priekšvēlēšanu solījumi atjaunot autoceļu fondu ir «kaķim zem astes». Biedrības izpilddirektors Zigmārs Brunavs Dienai uzsver, ka tieši sliktie ceļi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki turpina pamest reģionus. Viņš aicina neaizmirst, ka ceļu tīkls jau pats par sevi ir vērtība: «Ceļu tīkls ir mūsu valsts resurss tāpat kā meži un ūdeņi. Ja mēs šo resursu tik vieglprātīgi notrallinām, tad rodas jautājums, cik saimnieciski šī valsts domā.»
Vietējo ceļu stāvoklis ar katru gadu kļūst dramatiskāks. Par ES fondu naudu ir iespējams sakārtot tikai galvenos ceļus un daļu reģionālo, ja tie atbilst konkrētiem kritērijiem. «Kaut gan summa budžetā it kā nedaudz pieaug, tā pamatīgi atpaliek no tās, kas ierakstīta Nacionālajā attīstības plānā. Arī ceļu sakārtošanas programmas grafiks, ko Satiksmes ministrija iesniedza pirms apmēram diviem gadiem valdībā, tika pieņemts tikai zināšanai,» skaidro Z. Brunavs.
Ņemot vērā, ka viena kilometra sakārtošanai vidēji nepieciešami 400 000 eiro, kopējais atjaunotais vietējo ceļu segums nākamgad varētu būt ap 17 kilometriem.
«Valdība pati ļoti konstanti neseko saviem ilgtermiņa plāniem. Turklāt katru gadu, kad tiek veidots budžets, mēs ieraugām arvien jaunus brīnumus, kas parādās gan nodokļu, gan konsolidācijas veidā,» notiekošā iemeslus min ceļu būvnieku pārstāvis.
Sarunā ar Dienu atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (NA) visai skeptiski izturas pret nozares prasību palielināt finansējumu. «Pirmkārt, tās naudas budžetā ir tik daudz, cik tās ir. Ja kādam to pieliks, kādam nāksies atņemt vai arī nāksies palielināt nodokļus,» skaidro deputāts. Viņš gan norāda, ka lauku ceļi papildus saņems finansējumu no Zemkopības ministrijas (ZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas programmām līdz 2020. gadam. No šīs naudas varēs atbalstīt arī projektus ceļu rekonstrukcijai. Precīzus skaitļus R. Naudiņš gan nenosauca, tomēr zināja teikt, ka ZM vien šajā programmā ir vairāk nekā 100 miljoni eiro. Nauda ir domāta ceļu sakārtošanai, lai attīstītu uzņēmējdarbību. «Tas ir stratēģiski pareizi. Latvijā ir daudz uzņēmumu, kas ir eksportspējīgi, bet, piemēram, pavasarī nespēj eksportēt savu produkciju, jo ceļš vienkārši ir aizslēgts,» skaidro R. Naudiņš, ironiski piebilstot, ka «mums ir ceļu posmi, pa kuriem braucot no zobiem var plombes izkrist». Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka beidzot ir nepieciešams tikt skaidrībā ar stratēģiju: «Patlaban trūkst stratēģiskas plānošanas, lai tiešām tiktu sakārtoti tie ceļi, kur tas sekmētu uzņēmējdarbību. Un to nav iespējams izdarīt, ja ministrijas nesadarbojas.»