Digitālā nauda
Eiropas Banku iestāde 2014. gadā virtuālo valūtu definēja kā digitālu naudu, kuru neizdod nedz centrālā banka, nedz kāda cita publiska institūcija un kas nav piesaistīta nevienai valūtai, kuru apstiprinājusi kāda valdība, taču to kā maksāšanas līdzekli pieņēmusi kāda noteikta sabiedrības kopiena. Darījumi ar virtuālo naudu notiek tikai elektroniski. Līdz ar to Eiropas Centrālā banka un arī EK norādījusi, ka anonimitāte, kas valda virtuālās naudas darījumos, var radīt riskus, kas saistīti gan ar naudas atmazgāšanu, gan pat ar terorisma finansēšanu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) - pārstāve Agnese Līcīte skaidro, ka līdztekus jau minētajām nelegālajām finanšu darbībām virtuālās valūtas lietošana ietver arī citus riskus. «Virtuālās valūtas īpašniekiem jārēķinās ar virtuālās valūtas maiņas platformu stabilitātes risku, valūtas svārstību risku, kā arī kibernoziegumu riskiem, piemēram, sistēmas uzlaušanu, zādzībām, valūtas atslēgas pazaudēšanas risku,» stāsta A. Līcīte.
Latvijā niecīga interese
Vienlaikus FKTK norāda, ka pašlaik Latvijas uzņēmumu interese par virtuālās valūtas maiņas platformu vai maiņas automātu uzstādīšanas iespējām nav liela. «Ņemot vērā zemo Bitcoin interesentu aktivitāti, Latvijā pagaidām nav plānoti papildu uzraudzības mehānismi. Uzņēmumiem, kuri izvēlas pieņemt virtuālo valūtu kā samaksas līdzekli par piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem, pašiem jāapzinās iespējamie riski, par kuriem publiski ir daudz diskutēts. Joprojām ir spēkā FKTK aicinājums regulētajām finanšu iestādēm izvairīties no sadarbības ar uzņēmumiem, kuru komercdarbība saistīta ar virtuālās valūtas pirkšanu, pārdošanu un maiņu. Saglabājas arī brīdinājums patērētājiem par iesaistīšanos riskantos darījumos ar virtuālo valūtu, kā arī brīdinājums par to, ka patērētāja finanšu intereses netiek aizsargātas ar likumu, ja patērētājs izvēlas ieguldīt līdzekļus virtuālajā valūtā,» uzsver A. Līcīte.
Inovācija nākotnei
Viena no pirmajām aviokompānijām pasaulē, kas jau pirms diviem gadiem sāka piedāvāt norēķinus ar Bitcoin, ir mūsu nacionālais aviopārvadātājs airBaltic. Uzņēmuma Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags stāsta, ka aviokompānija šādu jauninājumu ieviesusi, jo ir izteikti uz inovāciju orientēta. «Pašlaik par Bitcoin piedāvājam biļetes tikai uz lētākajiem lidojumiem un tikai ekonomiskajā klasē. Klientu interese par šo iespēju ir zema. Divu gadu laikā to izmantojuši tikai 1000 klientu. Salīdzinājumam - dienā mēs vidēji piedāvājam 15 000 biļešu. Tomēr mēs šo praksi turpināsim, jo, iespējams, tā kļūs ļoti izplatīta pēc piecpadsmit gadiem, un mēs vēlamies būt vieni no pirmajiem šādas inovācijas ieviesējiem,» klāsta J. Vanags. Taujāts par iespējamajiem riskiem, viņš atzīst, ka par tiem brīdinājušas uzraudzības iestādes, to vidū FKTK, taču «mēs esam izdarījuši visu iespējamo, lai riskus novērstu».
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Signe Znota-Znotiņa norāda, ka parlamenta pieņemtā rezolūcija nav likums, bet tikai likumdošanas priekšlikums, kas nosūtīts EK izskatīšanai. Svarīgi uzsvērt, ka Eiroparlaments vienlaikus ar prasību pēc uzraudzības brīdina, ka nedrīkst ieņemt pārāk ierobežojošu nostāju, jo šī jaunā tehnoloģija var arī paplašināt patērētāju iespējas un veicināt ekonomikas attīstību.