Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Žurnālistiem sola drošības sajūtu

Žurnālistu pietiekami skaļi izteiktās bažas par Krimināllikuma grozījumu ietekmi uz mediju iespējām nesodīti veikt savu darbu sabiedrības interesēs Saeimas Juridiskā komisija sadzirdēja - tā trešdien nolēma izslēgt no likumprojekta pantu, kura piemērošana varētu apdraudēt vārda brīvību. Tas paredzēja, ka par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu, ja šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Grozījumus Krimināllikumā Saeima ceturtdien skatīs galīgajā lasījumā kā steidzamus, bet par minētā panta izslēgšanu vēl būs jālemj Saeimai. Tas gan nenozīmē, ka deputāti no normas būtu atteikušies pavisam. Pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Gaida Bērziņa (NA) ierosinājuma tās pieņemšana ir tikai atlikta uz divām nedēļām, lai kopā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas ekspertiem to izvērtētu no cilvēktiesību viedokļa un pilnveidotu. Pēc šīm diskusijām komisija sagatavos jaunu likumprojektu, kurš vēlreiz būs jāskata 1. lasījumā. Grozījumi Krimināllikumā ir sagatavoti pēc vairāku drošības iestāžu iniciatīvas, un to mērķis ir nodrošināt iespēju hibrīdkara apstākļos vērsties pret iespējamiem draudiem valstij un tās suverenitātei. Pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) ierosinājuma tika precizētas vairākas normas, paredzot, ka var sodīt par darbību, kas vērsta pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā.

Tieslietu ministrijas darba grupa jau bija piedāvājusi precīzāku redakciju arī pantam, kas var negatīvi iespaidot žurnālistu darbu. Tā aicināja noteikt, ka sods var draudēt par «nelikumīgu tiešu valsts noslēpuma iegūšanu», nevis par gadījumiem, kad šāda informācija pie medijiem nonāk nejauši, piemēram, ir iemesta pastkastītē. Drošības policijas pārstāvis Ints Ulmanis komisijas sēdē sacīja, ka pie atbildības būtu saucamas personas, kas ir izplatījušas šos materiālus, nevis žurnālisti, kas pilda savus pienākumus. Likuma mērķis esot vērsties pret personām, kas iegūst valsts noslēpumu nolūkā diskreditēt valsti un nodarīt tai kaitējumu.

Šīs diskusijas laikā komisijas sēdē otrdien vārdu lūdza Latvijas Televīzijas žurnālists Ivo Leitāns, kurš pārstāv arī Latvijas Žurnālistu asociāciju. Viņš norādīja uz apdraudējumu žurnālistu iespējām veikt savus pienākumus arī pēc normas papildināšanas, jo tad, kad drošības iestādes sāks kriminālprocesu par valsts noslēpuma iegūšanu, tās sauks žurnālistus uz pratināšanu un liks viņiem pierādīt, ka informācija nav tieši iegūta. Tas apdraud mediju avotu aizsardzību un var atturēt žurnālistus publicēt informāciju, kuras nonākšana atklātībā būtu sabiedrības interesēs.

Deputāti bija izteikuši vairākus ierosinājumus nolūkā uzlabot šā panta redakciju. Valērijs Agešins frakcijas Saskaņa vārdā piedāvāja noteikt, ka runa ir par «nelikumīgu tīšu valsts noslēpumu iegūšanu». Kārlis Seržants (ZZS) aicināja norādīt uz «apzinātu nelikumīgu iegūšanu». Viņš sēdē sacīja, ka politiķu pienākums ir aizsargāt godīgus žurnālistus, bet esot arī gadījumi, ka medijiem tiek noplūdināti materiāli nolūkā kompromitēt konkurentu, «un žurnālisti saņem naudu par pasūtījuma rakstiem». Arī tiesībsargs Juris Jansons komisijas sēdē runāja par žurnālistu atbildību - viņaprāt, esot svarīgi, ar kādu mērķi žurnālists atklāj iegūto informāciju. Savukārt Andrejs Elksniņš (Saskaņa) sēdē atgādināja, ka Ministru kabineta noteikumos noteiktais valsts noslēpuma objektu saraksts ir ļoti plašs, bet Inga Bite (LRA) minēja, ka pati strādājusi ar valsts noslēpumu saturošu informāciju un reizēm neesot bijis saprotams, kāpēc tai ir šāds statuss.

Saeima grozījumus Krimināllikumā bija noteikusi kā steidzamus ar divu trešdaļu balsu vairākumu, un Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nebūtu iespējas atdot tos otrreizējai caurlūkošanai. Tāpēc prezidents bija lūdzis Saeimu precizēt vairākas normas, lai to piemērošana nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēku pamattiesībām un nenonāktu pretrunā ar Satversmi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?