Kad biju piecus gadus vecs, daudz slimoju un ārsts mammai teica, ka nepieciešams izvēlēties sportu uz ledus – vai nu hokeju, vai daiļslidošanu. Pamēģināju hokeju, tas man nepatika, un devos uz daiļslidošanas treniņiem. Daiļslidošana ir ļoti azartisks sporta veids, kas palīdz trenēt elpošanu.
Treniņi ikdienā notiek divās ledus hallēs – gan Volvo hallē Imantā, gan arī Jelgavā. Dzīvoju Rīgas centrā, tāpēc uz Volvo halli nokļūt ir viegli, bet brauciens uz Jelgavu gan prasa vairāk laika. Kamēr pasaulē valda Covid-19, man ir 2–3 treniņi dienā, bet, kad pandēmijas nebija, katru dienu aizvadīju vismaz trīs treniņus. Starp treniņiem mācos tālmācībā, bet, kad man ir brīvs laiks, labprāt spēlēju futbolu.
Daudzi saka, ka daiļslidošana ir sporta veids meitenēm, tomēr mani šāds cilvēku iespaids neietekmē. Pasaules līmenī junioru vecumā vairāk ir tieši puiši, nevis meitenes.
Daiļslidošana ir dārgs sporta veids. Treniņnometnes prasa lielus līdzekļus, dārgi maksā slidas, forma. Lai to visu varētu atļauties, nepieciešami arī sponsori.
Savā karjerā vēlos aizbraukt uz visām nopietnākajām sacensībām – Eiropas čempionātu, pasaules čempionātu un olimpiskajām spēlēm.
Uz ledus man vislabāk padodas un patīk lēcieni – mīļākais no tiem ir Aksels, kurā tiek veikti 3,5 apgriezieni. Mani elki ir divkārtējais pasaules čempions daiļslidošanā Neitans Čens un divkārtējais olimpiskais čempions Judzuru Hanju.