VOLEJBOLISTES GĒNI
"Bērnībā biju diezgan sportiska, bet skolā vairāk nodarbojos ar dziedāšanu un dejošanu," atceras Marta Kamēlija Levinska, kura volejbolam pievērsās desmit gadu vecumā, kad, meklējot atlētiskas meitenes, uz viņas skolu atnācis treneris Normunds Lūsis. Tobrīd šajā sporta veidā jau trenējās Martas vecākais brālis Kārlis Pauls, turklāt savulaik to profesionāli spēlējusi arī viņas tante Sandra Kļavinska (iepriekš Levinska), kas nozīmē, ka volejbols meitenes ģimenē bija jau ilgus gadus. Neskatoties uz to, viņa pati nebija apsvērusi iespēju tam pievērsties. "Biju skatījusies brāļa spēles, bet nebiju iedomājusies, ka arī pati vēlos spēlēt. Brālim nometnes notika kopā ar Normundu Lūsi, un arī viņš ieteica šo treneri."
Kaut gan sporta veids paticis un padevies jau no pirmā treniņa, pēc kura pat jautāts, vai viņa tajā iepriekš nav trenējusies, pirmajos mēnešos Martai galvā vēl šaudījušās domas – varbūt tomēr atgriezties pie dziedāšanas un dejošanas. "Iepriekš biju tikai ar brāli uzspēlējusi Jūrmalā, bet būtībā tā tiešām bija pirmā reize, tāpēc laikam var teikt, ka man bija jau ģimenē iedzimtas prasmes. Tāpat varbūt palīdzēja tas, ka biju volejbolu skatījusies un maza gājusi uz brāļa treniņiem. Kad pienāca vasara, treneris teica, ka būtu ļoti labi, ja es aizbrauktu uz nometni, jo tas palīdzētu attīstīties kā volejbolistei. Izlēmu pamēģināt, tur sadraudzējos ar meitenēm, kā arī jutu ļoti lielu progresu spēlē. Pēc tam sportu pamest vairs negribēju."
Sportiste uzsver, ka volejbols ir ļoti daudzpusīgs sporta veids, kas attīsta koordināciju, ātrumu, turklāt ne tikai ir piemērots sievietēm, bet starp viņām arī gana populārs. "Vecākiem sūtīt meitu volejbolā ir ļoti laba ideja! Pat ja vēlāk viņa aizietu no volejbola, jauniete savā ķermenī būs attīstījusi iemaņas, kas noderēs ikvienā citā sporta veidā," uzsver sportiste. Martas vecāki ir augumā raženi, un arī viņa pati jau bērnībā bija gara, bet šobrīd izstiepusies līdz 1,86 metru atzīmei. Volejboliste secina, ka vēl pāris centimetru klāt par sliktu nenāktu, jo pasaules labākās spēlētājas parasti ir virs 1,90 metriem, tomēr kopumā savu augumu sauc par optimālu. Kaut arī Marta jau drīz vien kļuva ne tikai par labāko sava vecuma spēlētāju, bet arī par labāko volejbolisti valstī, spiedienu no apkārtējiem viņa nav izjutusi. "Jā, bija potenciāls, bet spiedienu neizjutu, man neviens neteica, ka jākļūst par zvaigzni. Man vienkārši patika trenēties, spēlēt ar draudzenēm un, protams, papildu motivāciju deva tas, ka mums bija labi panākumi. Līdz laikam, kad aizbraucu uz ASV, spēli vienkārši izbaudīju." Vēl viena priekšrocība laukumā Martai ir tā, ka viņa ir kreile. "Sākotnēji man nelikās, ka tā dzīvē ir priekšrocība, bet, kad aizgāju uz volejbolu, visi teica – cik forši, ka esmu kreile. Tagad to vairāk novērtēju."
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!