Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Paklāja pavēlnieks

Trenējies pie Berlīnes olimpieša Krišjāņa Kundziņa, pats izaudzinājis divus olimpisko spēļu dalībniekus, bet galvenais - daudzus labus cilvēkus. Rubriku Vēstures stunda sākam ar iepazīšanos ar leģendāro cīņas sporta treneri Visvaldi Freidenfeldu, kurš 8. janvārī saņems balvu par mūža ieguldījumu Latvijas sportā.

Freidenfelds dzimis 1943. gadā Nīgrandē un audzis četru brāļu ģimenē, kas, protams, jaunajai paaudzei lika regulāri samērot spēkus savā starpā – dabūt brāli uz lāpstiņām bija ļoti patīkami. Pēc pamatskolas beigšanas viņš devās mācīties uz Liepāju, un, kā saka, pirmais darbs bija cīņas kluba sameklēšana – sākušies treniņi grieķu-romiešu cīņā. Savukārt pēc pārvākšanās uz Rīgu jaunais sportists pārgāja uz brīvo cīņu, turklāt viņu trenēja leģendārais Krišjānis Kundziņš, kurš 1936. gadā startējis Berlīnes olimpiskajās spēlēs.

Kad vajadzēja sākt domāt par augstskolu, Freidenfelds izpildījis sporta meistara normu un sapratis, ka vēlas trenēt, tāpēc devies uz Fizkultūras institūtu. "Kā sportistiem mums PSRS bija grūti izsisties, jo daudzās no republikām bija ļoti augsts līmenis – līdzvērtīgs Eiropas čempionātam. Jā, Imants Klintsons divreiz uzvarēja PSRS čempionātā, bet pat tad viņu neņēma uz Eiropas čempionātu. Kaut arī man bija laba veselība un izturība, savu vietu redzēju trenera darbā," saka speciālists. 1980. gadā viņš sāka strādāt sporta biedrībā Vārpa. Pēc neatkarības atgūšanas Freidenfelds nodibināja Krišjāņa Kundziņa sporta skolu, kam 1995. gadā sekoja biedrība V. Freidenfelda Latvijas Brīvās cīņas sporta klubs-internāts, un tas deva iespēju uz Rīgu pārvākties daudziem talantīgiem sportistiem no laukiem. "Kā esmu skaitījis, astoņi mana internāta audzēkņi dažādās vecuma grupās bijuši pasaules desmitniekā. Viņi visi mācījās Rīgas 84. vidusskolā, pēc tam gandrīz visi devās uz Latvijas Policijas akadēmiju un tad uz turpat blakus esošo Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Tāpēc tagad daudzi labi cīkstoņi, tādi kā Jānis Leišavnieks un Kristīne Odriņa, ir militārajā dienestā."

Jau 23 reizes notikusi V. Freidenfelda kluba kausa izcīņa, kurā sākotnēji piedalījušies sportisti no tuvējām kaimiņvalstīm, bet pēc iekļūšanas starptautiskās federācijas kalendārā bijušas pat reizes, kad dalībvalstu skaits tuvojies 20. Savukārt, saprotot, ka kluba telpas kļūst par šaurām, 2007. gadā treneris turpat netālu Mežciemā par saviem līdzekļiem starp daudzdzīvokļu mājām iegādājās bijušo sūkņu māju un sāka jaunas ēkas būvniecību. "Finansiāli palīdzēja arī bijušie audzēkņi, sponsori, bet pašās beigās palīgā nāca tā sauktās Saeimas deputātu kvotas, kur līdzekļu piešķiršanu iniciēja mani partijas biedri – bijušais cīkstonis Raivis Dzintars un Imants Parādnieks. Viņi redzēja, ka jau izdarīts ļoti liels darbs, bet nevaru atļauties pabeigt līdz galam. No zemes iegādes līdz mājas uzcelšanai pagāja 11 gadu."

Divi Freidenfelda audzēkņi Igors Samušonoks un Armands Zvirbulis startējuši olimpiskajās spēlēs, tāpat augstus rezultātus starptautiski guvuši vēl vairāki citi. "Samušonoks pie manis sāka trenēties ceturtajā klasē – viņš grupā nebija pats stiprākais, bet centīgs un ar ļoti spēcīgu raksturu. Igors uzvarēja divos pēdējos PSRS čempionātos, 1990. gadā bija arī pasaules junioru čempions un vēl pēc desmit gadiem piedalījās olimpiskajās spēlēs Sidnejā, kur gan necīnījās savā svara kategorijā. Armands Zvirbulis uzvarēja Eiropas junioru čempionātā, guva piekto vietu pasaules čempionātā, kas ir ļoti labs rezultāts, un devīto vietu Londonas olimpiskajās spēlēs – pietrūka sekunde, lai turpinātu cīnīties par augstākām vietām. Laura Skujiņa vinnēja Eiropas čempionātu kadetiem un junioriem, bija trešā pasaules čempionātā, bet, lai kvalificētos olimpiskajām spēlēm, patraucēja ceļa trauma. Kristīne Odriņa izcīnīja otro vietu Eiropas čempionātā, tāpat mūsu internātam lielu attīstības stimulu deva pirmais brauciens uz ASV un Konstantīna Babčenko trešā vieta pasaules čempionātā kadetiem. Gandrīz visi mani audzēkņi ieguvuši augstāko izglītību. Man ir liels prieks, ka viņi nav nogājuši no ceļa, visi atraduši labas darbavietas un dažiem trenēties cīņā jau nāk mazbērni. Galvenais, ka izauguši labi cilvēki!"

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Jāņa Daliņa dzīves soļi

Viens no divdesmitā gadsimta izcilākajiem soļotājiem Latvijā un pasaulē Jānis Daliņš savas karjeras laikā uzstādījis septiņus pasaules un vairāk nekā 40 Latvijas rekordus dažādās distancēs. 1932. g...

Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā