Trenējos sešas dienas nedēļā, aizvadot pa diviem tenisa un vienam fiziskajam treniņam. Mans pirmais treneris bija Jānis Mellups, kurš kopā ar treneri Larisu Neilandi mani trenē arī pašlaik. Viņiem ir svarīgi, lai viss tiek izdarīts pareizi. Ja kaut ko nedaru pareizi, treneri kļūst stingrāki. Zinu treneres Larisas panākumus spēlētājas karjeras laikā, bet par tiem savā starpā īpaši nerunājam. Manas stiprās puses ir labais sitiens un, visticamāk, arī sitiens no gaisa ar abām rokām jeb draivs. Savukārt uzlabot noteikti nepieciešams parasto gaisu pie tīkla. Man izdodas visi sitieni, bet, ja jāizvēlas grūtākais, tas ir kreisais sitiens.
Tenisu sāku spēlēt piecu gadu vecumā, kad mamma mani aizveda uz treniņiem. Savulaik vēl arī dejoju, bet pirms pāris gadiem izvēlējos uzmanību veltīt tikai tenisam. No tā brīža viss aizgāja, un tagad teniss ir mana dzīve. Pirms mēneša sāku mācīties attālināti, jo klātienē vairs nevarēju tikt galā.
Man patīk tas, ka kortā esmu viena pati un cīnos individuāli. Lai uzvarētu arī mirkļos, kad kļūst grūti, jābūt raksturā stipram. Jā, dažreiz gadās, ka mieru vairs neizdodas saglabāt un kļūst emocionāli grūtāk, bet turpinu pie tā strādāt un nu jau ir daudz labāk. Kā tikt galā emocionāli grūtos brīžos, visvairāk man iemācījis treneris Jānis. Mans mīļākais tenisa segums ir hard telpās, kur var spēlēt agresīvāk, jo bumba lido ātrāk. Tieši pateicoties agresīvajai spēlei, es izcīnu uzvaras.
Pagājušā gada beigās uzvarēju turnīrā U12 Festivāls, kurā spēlēja astoņas Eiropas labākās U12 grupas spēlētājas, tomēr mani lielākie sasniegumi vēl ir priekšā. Mans mērķis ir būt pirmajai pasaulē un uzvarēt daudzus Grand Slam turnīrus. Mans mīļākais turnīrs ir US Open.
Man ļoti patika Serēna Viljamsa, kura bija garīgi ļoti spēcīga. Nesen redzēju filmu par viņu un viņas māsu – bērnībā viņām nav klājies viegli, bet ar savu talantu abas tika ļoti tālu. No šī brīža tenisistēm man visvairāk patīk agresīvais Arinas Sabalenkas stils, arī Iga Švjonteka ir laba, bet pašlaik daudzos turnīros uzvar Jeļena Ribakina. Latvijas vadošā tenisiste Aļona Ostapenko agrāk man patika nedaudz vairāk, bet viņa nav mana mīļākā spēlētāja.
Ārpus tenisa man patīk zīmēt. Dažreiz ar brāli uzspēlējam futbolu, ar tēti mācos spēlēt šahu, spēlēju galda spēles. Mēnesī aptuveni divas reizes jādodas uz turnīriem ārzemēs un pavadīt daudzas stundas mašīnā ir ļoti grūti. To laikā dažreiz sēžu telefonā, klausos mūziku, runājos ar mammu, bet pārsvarā guļu.
Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!