IZLAUŽAS STARP VECĀKIEM
Par savu pirmo treneri pats Andrejs sauca tēti. Viņš dēlu mudināja iet uz stadionu, jau agrā vecumā iemācīja ļoti kvalitatīvi žonglēt bumbu ar kāju un stimulēja: ja tiks veikts aplis stadionā, nenolaižot apaļo rīku uz zemes, saņems balvu. Drīz vien zēns spēja šādi ap stadionu apiet vairākas reizes. Tieši kādā žonglēšanas reizē futbola skolas metodiķis Lielupes stadionā pamanīja jauno puiku un tētim iedeva Rīgas Daugavas trenera Andreja Karpova telefona numuru. Zīmīgi, ka Karpovs tolaik trenēja 1975. un 1976. gadā dzimušos, viņu vidū esot arī tādiem vēlākajiem izlases spēlētājiem kā Aleksandrs Koliņko un Imants Bleidelis, bet Prohorenkovs bija dzimis 1977. gadā. Ar šo vecumu strādāja Jurijs Andrejevs, tomēr viņš tobrīd atradās treniņnometnē, un pēc atbraukšanas Karpovs kolēģim jauno futbolistu neatdeva, jo redzēja, ka viņš, pat esot jaunāks, varēs cīnīties par vietu sastāvā. "Pēc kāda laika slavenais jaunatnes treneris Ilmārs Liepiņš centās pie sevis piesaistīt citu ogrēnieti Igoru Stepanovu, bet viņš pateica: nē, es iešu uz Daugavu, tur ir mans draugs Prohorenkovs," atceras Karpovs. Pats Prohorenkovs 2014. gadā intervijā portāliem Sportacentrs.com un Osports.lv stāstīja, ka ar Stepanovu nācis praktiski no viena pagalma un dārziņa, tāpēc nebija nejauši, ka Rīgā abi satikās vienā komandā. Kamēr pārējie zēni mācījās specklasē Imantā un trenējās divreiz dienā, ogrēnieši ieradās tikai uz pēcpusdienas treniņiem. "Vispirms vecāki mūs gan pavadīja, bet pēc tam darba dēļ nevarēja un turp atpakaļ braucām paši. Mums piedāvāja pāriet uz specklasi vietējā skolā, taču laikam jau vecāki pateica, ka labāk mācīties tepat Jaunogres vidusskolā," intervijā pirms 11 gadiem atcerējās Andrejs Prohorenkovs. 1994. gadā šīs trenera Karpova grupas kodols spēlēja Latvijas Virslīgas komandā Interskonto.
Kamēr Bleidelis, Stepanovs un Koliņko drīz pēc tam tika pasaukti uz valsts titulētāko vienību Skonto, Prohorenkovs 1995. gadā pārstāvēja komandu Olimpija, 1996. gadā Jūrnieku, kopā trijās sezonās 53 spēlēs izceļoties ar trim precīziem sitieniem, bet pēc tam devās uz Polijas trešajā līgā spēlējošo Varšavas Hutnik.
DAUDZ GRŪTĀKS CEĻŠ
Caur dažādām Polijas zemāku līgu komandām viņš izlauzās līdz ekstraklases vienībai Zabžes Gornik un pēc četrarpus gadiem šajā valstī nokļuva Izraēlas augstākās līgas pastarītē Kirjatgatas Maccabi, kā rindās izcēlās ar deviņiem precīziem sitieniem. Savukārt vēl pēc gada pievienojās slavenajai Telavivas Maccabi komandai. Tieši šī granda sastāvā viņu pamanīja arī Latvijas valstsvienība.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!