Decembrī publiskotajā Sporta politikas pamatnostādņu jeb vadlīniju projektā 2021.–2027. gadam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tās darba grupas skaidri nodefinējušas mērķus veicināt iedzīvotāju regulāru iesaisti fiziskās aktivitātēs, attīstīt talantus un radīt priekšnoteikumus izcilu rezultātu sasniegšanai sportā, kā absolūto virsprioritāti nosaucot bērnu un jauniešu sportu. Šis ir labs sākuma punkts tālākai sarunai un konstruktīvām diskusijām: mums ir skaidra atbilde sporta veidu federācijām, ar kurām šo mērķi varam sasniegt. Tikai jāsaprot, ka metodes katra šī mērķa sasniegšanai un kritēriji vērtējumam ir atšķirīgi, skaidri nošķirot augstas klases sportu no tautas sporta.
Jau ar šo mācību gadu skolu sporta stundās uzsvars likts uz vispārējo fizisko attīstību, daudzveidīgām fiziskām aktivitātēm kā pamatu un priekšnoteikumu labai fiziskajai un garīgajai bērnu attīstībai – to paredz jaunais skolu programmu saturs. Šis ir labs un stabils pamats, uz kā jaunieši nākotnē var balstīt savu attīstību dažādos virzienos – lai veidotu ieradumu turpmākajā dzīvē būt fiziski aktīvam un veselam, lai kādā profesijā strādātu, tāpat lai attīstītu prasmes sporta veidos ārpus vispārējās izglītības iestādes – vieglatlētikā vai sporta spēlēs, apgūstot peldēšanu.
Ja runājam par augstu sasniegumu sportu, lai saprastu savas iespējas, mums būtu jāanalizē, kādos sporta veidos ir masveidība, potenciāls, vēsturiskas tradīcijas un rezultāti. Individuālajos sporta veidos būtu jāanalizē cilvēkresursi, sporta bāzes, zināšanas un noteikta attīstības piramīda, kur varam gūt sasniegumus.
Pēdējā desmitgadē redzam, ka jebkurā sporta veidā – olimpiskajā vai neolimpiskajā – ārkārtīgi būtiska ir ģimeņu loma. Patlaban spilgtākais piemērs ir distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka – milzīgs progress un augstvērtīgi panākumi šosezon. Mums ir jābūt atbildīgiem, arī novērtējot jau sasniegto, prioritātēs iekļaujot atbalsta veidu arī šādu talantu attīstībai.
Ja vērtējam finansējuma sadali jaunatnes sportā, precīzāk, sporta skolās, redzam valsts ieguldījuma apjomu, sākot ar dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz vairākiem miljoniem. Atšķirība ir milzīga. Ja vēlamies pateikt, ka panākumi ir svarīgi, būtiski definēt, kur šo resursu esam gatavi investēt un izmantot savās sporta bāzēs, lai sasniegtos panākumus mērķtiecīgi turpinātu. Latvija nekad nebūvēs Airbus lidmašīnas, bet mums ir mazāki uzņēmumi, kas izcili darbojas, piemēram, dronu tehnoloģijās. Līdzīgi var teikt par sportu. Varbūt kādā no masveidīgajiem un lielajiem sporta veidiem nebūsim tik tuvu panākumiem kā kādā no mazākiem un pasaulē popularitātes reitingos ne pirmajās vietās esošajiem sportiem, kur mums sasniegumi veidojušies vēsturiski. Olimpiskā medaļa ir līdzvērtīga jebkurā sporta veidā.
Olimpiskā medaļa sportā ir augstākais nācijas lepnums un iedvesmas avots jaunajiem talantiem. Dzīve skaidri parādījusi, ka ikvienā sporta veidā olimpiskais sapnis jeb tiekšanās uz dalību pasaules lielākajā sporta forumā ir grandiozs dzinulis mazajiem. Savukārt masveidības mērķi ir atšķirīgi – ne visi mazie futbolisti būs Mesi vai Ronaldu, bet vai tāpēc mums kā sabiedrībai viņi ir mazāk svarīgi?
Prioritāro sporta veidu noteikšanas laikā vienu no priekšlikumiem izstrādāja Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) valdes loceklis un Latvijas Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis. Dokumentā apkopotas daudzas idejas, uzsvaru liekot gan uz panākumiem, gan masveidību. Jau pirms gada ministrijai nosūtījām savus priekšlikumus, tostarp par esošajiem kritērijiem un to pilnveidi. Uzdevām jautājumus par mērķiem. Piemēram, ja sporta veids X tiek nosaukts par prioritāru, vai tam uzreiz būs lielāks resurss, pieejamākas sporta bāzes? Pieļauju, ka tā varētu būt viena no vadlīnijām, runājot par sporta bāzu attīstību reģionos, kaut arī tie šobrīd ņem vērā savas prioritātes un pieprasījumu. Esam gatavi pie tā kopā strādāt un mainīties.
Valsts uzdevums, kā to paredz Sporta pamatnostādņu projekts, arī turpmāk ir atbalstīt visas Latvijā atzītās sporta federācijas. Kādā līmenī? Tas ir nākamais jautājums. Ja viens sporta veids ir prioritārs, bet otrs ne – vai tas ir signāls pašvaldībām un sponsoriem atbalstīt vairāk vai mazāk? Ja, piemēram, basketbolam iedod papildus 300 000 eiro, vai uzreiz seko prasība katru Pasaules kausa vai Eiropas čempionāta ciklu spēlēt finālturnīrā? Varbūt mums ir jānodefinē vērtībās balstīts mehānisms, kā periodiski prioritizējam atbalstu lielākajam potenciālam vienā vai divos olimpiskajos ciklos. Un tad, pārskatot pašmāju sportā valdošās tendences, mums atkal jāpārskata prioritātes nākamajiem cikliem un sporta veidiem jāstrādā ar jaunu darba plānu. Tad šīm prioritātēm lemjam par mērķētu atbalstu noteiktu uzdevumu sasniegšanai.
Apstiprinot prioritātes, svarīgi vienoties par noteiktu pamata sporta budžetu ar summu, kas papildu šiem prioritārajiem virzieniem noteiktā periodā dos resursus, sniedzot atbalstu konkrētu mērķu sasniegšanai šajā laikā.
Vairākās prioritāro sporta veidu tabulās basketbols bijis pirmajās vietās, bet, piemēram, handbols vairākus pakāpienus zemāk. Vai pašvaldībai jāsaka, ka turpmāk sporta zāli īrējam tikai basketbolam, jo mums ir uzdevums visus piesaistīt šim sporta veidam, vai ļausim dzīvot arī handbolam? Kā šo komentēja viens no deputātiem: mēs visi esam nodokļu maksātāji un līdz ar to katram ir tiesības uz savu dzīves telpu. Šie ir jautājumi, uz kuriem mums ir kopīgi jārod atbilde.
Pēdējās divās vēlēšanās Latvijas Olimpiskajā komitejā aizklātā balsojumā esmu saņēmis vislielāko kolēģu uzticību balsu skaita ziņā. Pateicos par to un to augstu novērtēju – ticu, ka tās pamatā ir konkrēta darba izvērtēšana. No savas puses šo uztveru kā uzdevumu kolēģu uzticību attaisnot, nodrošinot to darbu realizēšanu, par kuriem nozares attīstības vārdā kopīgi esam vienojušies.
Krietni atšķirīgāki mērķi un uzdevumi nekā virknei citu organizāciju ir LSFP. Piemēram, treneru sertifikācija un resertifikācija – ikviens no Latvijas treneriem, kuru kopskaitā ir vairāk nekā 3300, reizi piecos gados kārto dokumentus LSFP. Tāpat piecu gadu laikā Erasmus+ Sporta programmas projektos esam piesaistījuši 1,2 miljonus eiro tautas sportam, pēdējos divos gados īpašu uzmanību vēršot uz ģimeņu sporta veicināšanu. Mazā kolektīvā jau piecus gadus ar vērienu esam realizējuši Eiropas Sporta nedēļu Latvijā un izpildījuma ziņā Briselē tiekam izcelti starp paraugiem.
Pirms 25 gadiem Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) tika radīta ar mērķi nodrošināt sagatavošanās programmu Latvijas vadošajiem sportistiem. Tieši federācijām būtu jāuzņemas atbildība par sporta veida attīstību un sportistiem. Ideālajā scenārijā nedrīkstētu būt nekādas patīk vai nepatīk attiecības, jo LOV to ir izslēgusi jau saknē – strādājam pēc sevišķi stingriem kritērijiem. Vispirms konkrētas situācijas tiek izdiskutētas LOK Sporta komisijā, tālāk jautājums tiek skatīts LOK Izpildkomitejā, ar kuras akceptu tas nonāk LOV dalībnieku sapulcē. Tur tiek pieņemts gala lēmums un dots konkrēts uzdevums LOV valdei, kādā virzienā strādāt. Šobrīd situācija mainās, un praktiski visa atbildība pāries federāciju pārziņā. To pārziņā tagad būs finansējuma apsaimniekošana un tā novirzīšana sportistam, jo tieši atlēts un viņa treneris šajā procesā ir paši galvenie. Vai pārmaiņas ir pamatotas, rādīs laiks. Federācijas jau labu laiku runāja, ka finansējumam būtu jānonāk to rokās. Tokijā un Pekinā rezultātu šai sistēmai noteikti vēl neredzēsim.
Jāsaka, ziemas sporta veidu federācijas ir labāk organizētas nekā vasaras – tieši komandas aspektā. Ja raugāmies uz tādu lielu federāciju kā Vieglatlētikas savienība, līdz šim visas pūles veidot kopīgas treniņnometnes un apvienot treneru resursus ir bijušas nesekmīgas. Kvalitatīvāki varētu būt arī servisa pakalpojumi. Sadarbībā ar federācijām mēģināsim tos nodrošināt jaunā kvalitātē, paplašinot arī spektru, kuri sportisti varētu saņemt pakalpojumus. To vidū varētu būt arī neolimpiskie sporta veidi, šobrīd par to noris aktīvas sarunas ar Komandu sporta spēļu asociāciju. Sporta nozarē esam pieredzējuši dažādus izaicinājumus, taču vienmēr mūs ir vienojis komandas darbs, par ko vēlos izteikt pateicību sporta federācijām un IZM. Lai gan ne vienmēr viedokļi bijuši līdzīgi, allaž esam raduši kopīgu risinājumu, nonākot pie tiešām produktīva konsensusa. Arī tagad mērķtiecīgi kopā strādājam pie sporta pamatnostādņu projekta pilnveides un ticu, ka diskusiju ceļā nonāksim pie cerētā rezultāta.