Kā sāki nodarboties ar motokrosu?
Mans tētis un viņa brālis brauca ar močiem hobija līmenī, savukārt es devos līdzi uz treniņiem un mani tas piesaistīja, vienmēr gribēju tikt pavizināts. Manam brālēnam Elgaram, ar kuru esam vienaudži, uz piekto dzimšanas dienu uzdāvināja mocīti, es arī pamēģināju, ļoti iepatikās un tad tētim nebija variantu – vajadzēja to nopirkt arī man. Tas viss man bērnībā ļoti patika, es vienkārši braucu un baudīju procesu.
13 gadu vecumā izcīnīji ceturto vietu pasaules un Eiropas čempionātos, bet pēc tam nākamajos trijos gados pasaulē vai Eiropā allaž biji medaļniekos.
Laikam ejot, klases mainījās, kāpu arvien augstāk un pēc katras pārejas biju viens no līderiem. Kādā brīdī sapratu, ka šis ir tas, ko gribu darīt.
Kā šādā vecumā izdevās sadzīvot ar spiedienu?
Tolaik spiedienu nejutu, par to neaizdomājos, jo tiešām – es procesu vienkārši baudīju. Situācija mainījās, kad tika parakstīts līgums ar KTM rūpnīcas komandu, – sāka parādīties atbildība pret sponsoriem, atbalstītājiem.
Sāki startēt pasaules čempionātā un drīz vien triumfēji MX2 klases kopvērtējumā.
Man bija jākļūst pieaugušam daudz ātrāk par vienaudžiem. Startēju rūpnīcas komandā, cilvēki no manis gaidīja rezultātu, un arī pats vēlējos to parādīt.
Kaut arī MXGP klasē regulāri brauc starp līderiem, pašā virsotnē tev vēl nav izdevies ielauzties. Traucējušas traumas?
Traumas ir nedaudz traucējušas, lai viss noritētu gludi un skaisti, bet tāds ir sports, man priekšā vēl gara karjera un pavisam noteikti spēšu to virsotni sasniegt.
Kļūsi par pasaules čempionu?
Tāds ir mans mērķis!
Kurš ir šobrīd labākais pasaules motokrosa braucējs?
Vienu konkrētu nosaukt nevaru, ir vairāki vadošie sportisti. Par pasaules čempionu var kļūt ja ne gluži desmit, tad kādi pieci sportisti pilnīgi noteikti.
Pēc sezonas karjeru beigs deviņkārtējais pasaules čempions Antonio Kairoli, kurš bijis arī tavs komandas biedrs. Ar ko viņš ir īpašs?
Viņš ir ļoti talantīgs un viņam ļoti patīk motokross. Ilgi vairs nebūs neviena tāda kā viņš – Kairoli ir gan labs braucējs, gan laba personība, kas motokrosu padarījis daudz populārāku.
Karjeru šogad noslēgs arī Kimi Reikenens, un divus gadus pārstāvēji komandu, kas pieder somam. Kad vienīgo reizi satikāties, viņš zināja, kas tu tāds esi?
Jā, protams, viņš to labi zināja. Esmu pārliecināts, ka pasaules motokrosa čempionātam viņš seko līdzi ļoti rūpīgi.
Pandēmija mainījusi pasaules čempionāta posmu grafiku, un tagad gan kvalifikācija, gan sacensības notiek vienā dienā.
Šī viena diena ir ļoti dinamiska, viss notiek ātri, un man tas patīk – nevajag daudz lieka laika pavadīt prom no mājām, varu vairāk veltīt treniņiem. Uz posmiem jāierodas dienu vēlāk, sestdienā atmosfēra ir daudz brīvāka, tajā paskatos citu klašu braucējus. Tomēr domāju, ka laika gaitā notiks atgriešanās pie divu dienu posmiem.
Čempionātu ierasti apmeklē vairāki desmiti tūkstoši braucēju, turklāt normālos apstākļos braucēju parks ir atvērts ikvienam līdzjutējam, kuri drīkst iet satikt braucējus. Tas nav nogurdinoši?
Fani motokrosam dod odziņu. Kad viņi ir trases malā, uzreiz jūtam pilnīgi citu atmosfēru. Motokross bez faniem nav tas, un, cerams, jau drīz fani varēs ierasties uz visiem etapiem. Ar viņiem tikties posmu laikā nav nogurdinoši, turklāt, esot rūpnīcas komandā, ja sajūti, ka ir par daudz, jebkurā brīdī vari paslēpties.
Jūti, ka iedvesmo jaunos motokrosa braucējus?
Pavisam noteikti! Pēdējos gados, satiekot jauniešus gan Latvijā, gan citās valstīs, viņi arvien vairāk saka, ka skatās sacensības un grib līdzināties. Tas sniedz papildu motivāciju.