Godinot saknes
Iepazīsimies! Mani sauc Alisone Neidere. Esmu 17 gadu veca un dzīvoju Sietlā. Ar kārtslēkšanu nodarbojos kopš 13 gadu vecuma, pārstāvot gan savu skolu, gan arī klubu Northwest Pole Vault. Mans vectēvs 1937. gadā piedzima Latvijas pilsētā Līvānos, bet Otrā pasaules kara laikā viņa ģimene aizbēga no padomju varas. Sākotnēji uz Vāciju, bet vēlāk nokļuva Aiovas štatā ASV. Mans vecvectēvs bija ārsts Bauskā, bet vecvecmamma – zobārste. Esmu izaugusi ar stāstiem par savām latviešu saknēm. Vēl neesmu bijusi Latvijā, jo ieplānoto ceļojumu izjauca pandēmija, bet tuvākajā nākotnē es tiešām vēlētos tur aizbraukt un redzēt vietu, no kuras nāk mani radi. Skolā par Latviju esmu taisījusi prezentācijas un redzējusi daudz šīs valsts bilžu. Ģimenē mums gandrīz visiem (vectēvam, tētim un manām divām māsām) ir Latvijas pases. Esam ļoti lepni par savām saknēm. Latviešu valodā saprotu pāris frāžu, bet labprāt iemācītos vairāk. Šobrīd man tajā palīdz vectēvs, bet, kad biju jaunāka, ar māsu apmeklējām Rietumkrasta vasaras vidusskolu Kursa. Nākotnē es vēlētos pārstāvēt Latvijas izlasi. Ceru, ka man būs iespēja ieguldīt savas prasmes komandas attīstībā. Šādi godināšu savas saknes. Esmu attālināti runājusi ar Paulu Pujatu, kurš kārtslēkšanā startēja Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Viņš man palīdz ar dažādiem jautājumiem, kas rodas, tiecoties startēt zem Latvijas karoga. Man paveicies, jo viņš tikko ir pārcēlies uz Sietlu un teica, ka varētu ierasties paskatīties manus treniņus. Ceru, ka man būs iespēja iepazīt viņu labāk!
Starp pasaules labākajām
Mana vingrošanas trenere savulaik bija kārtslēcēja un startēja arī Kanādas izlasē. Viņa man teica, ka kļūstu pārāk gara vingrošanai un varētu pamēģināt kārtslēkšanu. Tā kā pirms tam ilgus gadus biju nodarbojusies ar vingrošanu, pāriet uz kārtslēkšanu bija viegli. Sāku lēkt astotajā klasē un jau devītajā pārspēju sava vecuma Vašingtonas štata rekordu. Tāpat 14 gados uzvarēju ASV čempionātā, bet gadu vēlāk triumfēju ASV čempionātā telpās U16 vecuma grupā, kā arī biju ceturtā stadionā. Esmu bijusi pirmā daudzās nacionālā līmeņa vidusskolas sacensībās, bet šajā ziemā sasniedzu trešo labāko rezultātu pasaulē U18 grupā. Ziemas sezona bija grūta, jo ļoti daudz sacensību Covid-19 dēļ atcēla. Tikko sākusies vasaras sezona, kas arī aizkavējās. Šobrīd ieņemu septīto vietu starp visām ASV vidusskolniecēm un ceru, ka drīzumā man būs iespēja piedalīties vēl sacensībās.
Viens no maniem tuvākajiem mērķiem ir pārspēt Latvijas rekordu pieaugušajiem, kas ir 4,20 metri. Maijā lēcu 4,19 metru augstumā, līdz ar to esmu ļoti tuvu. Jau gadu treniņos un sacensībās mums jālec ar uzvilktu sejas masku. Esam pieraduši. Pagājušais gads Covid-19 dēļ bija smags – ilgstoši vajadzēja uzturēt formu, atrodoties mājās. Biju gatava trenēties, bet diemžēl man nebija, kur lēkt. Tāpēc esmu pateicīga, ka atkal varu pilnvērtīgi gatavoties un piedalīties sacensībās, lai arī tas jādara ar uzvilktu sejas masku.
Uz Parīzi
Šosezon mans mērķis ir lēkt vismaz 4,40 metru augstumā, bet Tokijas olimpiskais normatīvs ir tālu – 4,70 metru. Pasaules spēcīgākās sportistes lēkušas daudz ilgāku laiku nekā es, vēl ir daudz tehnikas nianšu, kas man jāapgūst, lai kļūtu arvien labāka. Ceru turpmākajos gados startēt koledžu sacensībās, kā arī doties uz 2024. gada olimpiskajām spēlēm Parīzē. Laba izglītība ir ļoti nozīmīga pat tādā gadījumā, ja man būs laime vēlāk kļūt par profesionālu kārtslēcēju, tāpēc jau šobrīd sāku meklēt universitāti, ko pārstāvēt pēc vidusskolas beigšanas.
Kārtslēkšanas sabiedrība ir ļoti atbalstoša, visi priecājas par citu panākumiem, un tas mums palīdz kļūt par vēl labākiem sportistiem. Esmu laimīga, ka man ir labs klubs, treneris un treniņu biedri. Latvijā mīl sportu, un esmu ļoti priecīga par iespēju pārstāvēt šo valsti. Mans vectēvs un pārējā ģimene par to būs laimīgi un lepni.