Pirms četriem gadiem klātienē biju liecinieks Maradonas Dieva statusam – tiklīdz viņš Pasaules kausa spēlē iesoļoja tribīnēs, argentīniešu fanu pūļi uzgrieza laukumam muguru un veltīja ovācijas leģendai. Pretrunīga uzvedība pēc karjeras beigām? Alkohols, narkotikas, meitenes, skandāli? Kā vispār iet kopā reliģiozā katoļu valsts Argentīna un huligāna Maradonas dievināšana? Atbilde ir tikai viena – futbols ir savrupa reliģija, uz ko ne visi dievbijības likumi būtu attiecināmi.
2020. gada nogalē Maradona devās tai saulē. Atvainojos par tāda veida salīdzinājumu, bet Mesi futbolista dzīve arī nenovēršami tuvojas galam. Leo paguva Pasaules kausu izcīnīt neilgi pirms "izlaiduma".
Var jau būt, ka arī 39 gadu vecumā Mesi kaut kur Amerikas kontinentā dzīs izmisumā pretiniekus, taču atlikt uz tik vēlīnu laiku pasaules galvenās sporta trofejas iegūšanu… Neticu, ka tas vairs izdotos.
Piedodiet, pārējie, bet Leo ir labākais!
Argentīnas ceļš Katarā sākās šokējoši. Leo pazaudēja bumbu pret Saūda Arābiju, kam sekoja pretinieku izlīdzinājuma vārti un vēlāk arī 1:2. Nākamais bija Argentīnas un Meksikas mačs. Otrā puslaika vidus un uz tablo 0:0, dažs labs TV komentētājs jau atļāvās apšaubīt Mesi līdera lomu. Tomēr mazais argentīnietis īstajā brīdī trāpīja tālsitienu. Kāds mēļojis, ka ar Mesi laukumā Argentīnai ir mīnus viens spēlētājs aizsardzībā. Varbūt tā arī ir, taču tad jārunā līdz galam. Pirmkārt, pat tad, kad Mesi šķietami vienaldzīgi pastaigājas, viņu uzmana trīs pretinieki, it kā stāvētu rindā uz labierīcībām un ļoti ciestos, kamēr ballīte (futbols) pilnā sparā notiek deju zālē (laukumā). Otrkārt, uzbrukumā Mesi arī ir trīs spēlētāju vērtībā un viņa loma Pasaules kausa izcīnīšanā nav apšaubāma – vērtīgākā spēlētāja tituls tika piešķirts nevis par vēsturiskiem nopelniem, bet gan konkrēto turnīru. Pārliecinoši. Visās Argentīnas uzvarētajās spēlēs neapšaubāmi bija jūtams Mesi faktors.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!