Gads bez sacensībām
Pērn janvāri un februārī paguvu piedalīties trijos Premjerlīgas turnīros, divos no tiem izcīnot septītās vietas. Kad sākās pandēmija, tuvojās svarīgais Eiropas čempionāts, uz kuru biļetes jau bija nopirktas, tomēr pēdējā brīdī to atcēla – sacensībām biju par 95% gatavs. Nezinu, vai olimpisko spēļu pārcelšana man nāk par labu, jo jau gadu neesmu startējis sacensībās, tomēr visas traumas gan pa šo laiku ir sadziedētas. Pirmās sacensības pēc ilgā pārtraukuma, visticamāk, notiks marta vidū, kad Stambulā plānots Premjerlīgas posms, un tad arī varēsim sīkāk saprast, kā šī gada laikā mainījies spēku samērs. Savukārt galvenie turnīri būs maijā paredzētais Eiropas čempionāts un jūnijā Parīzē plānotais izšķirošais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs. Pēc pasaules ranga es olimpiskajām spēlēm vairs nevaru kvalificēties, tagad jāskatās, kuri konkurenti tiks pie ceļazīmes, un, ja viss pareizi sakritīs, varbūt būs iespēja Eiropas čempionātā iegūt kontinentālo kvotu.
Šī gada sākumā devāmies uz treniņnometni Dubaijā, kur biju kopā ar Karate Combat pasaules čempiona jostas īpašnieku Edgaru Skrīveru un jauno sportisti Kristīni Vīču. Sākotnēji plānojām, ka tur trenēsimies piecas nedēļas, tad atlidosim mājās, paņemsim mantas un dosimies uz Premjerlīgas turnīru Portugālē, tomēr to atcēla. Tā kā Latvijā lielākā daļa sporta zāļu šobrīd ir slēgtas, bet Dubaijā mums bija daudz labāki apstākļi, palikām tur līdz pat februāra beigām. Ilgstoši trenējāmies individuāli, bet pēdējās nedēļās bija iespēja aizvadīt sparingus arī ar citu valstu sportistiem. Tur bija, piemēram, Kazahstānas izlase, ieskaitot Darhanu Asadilovu, kurš manā svara kategorijā ir pirmais pasaules rangā un jau kvalificējies olimpiskajām spēlēm, francūži un man neparocīgais Emils Pavlovs no Ziemeļmaķedonijas.
Optimālais svars
Kristīne Vīča ir samērā jauna sportiste, kura 2017. gadā izcīnīja bronzas medaļu Eiropas junioru čempionātā. Viņai vajadzētu sākt uzrādīt rezultātus starp sievietēm un uzskatu, ka arī viņai ir lielas iespējas veiksmīgi nostartēt olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā. Pielikt viņa vēl var ļoti daudz, galvenais, lai pirms lielajiem turnīriem allaž ir labi sparinga partneri. Edgars Skrīvers šobrīd ir Karate Combat čempions un uzsvaru liek uz profesionālo līgu. Ja viņš pieņemtu lēmumu mēģināt kvalificēties olimpiskajām spēlēm, mēs abi būtu vienā svara kategorijā, tomēr kvalifikācijas turnīrā no vienas valsts var startēt tikai viens atlēts.
Ikdienā sacenšos svara kategorijā līdz 60 kilogramiem, bet kvalifikācijā nāksies startēt līdz 67 kilogramiem. Tomēr nupat tika atcelts boksa olimpiskais kvalifikācijas turnīrs, kuram arī vajadzēja notikt jūnijā un tieši Parīzē, cerams, ka mūsu sacensības neatcels. Dubaijā mans svars nostabilizējies pie 63 kilogramiem, bet Latvijā ziemā tas katru gadu parasti turējās ap 67–68 kilogramiem, līdz ar to pirms sacensībām to nomest zem 60 kilogramiem bija smagi. Tagad esmu labā fiziskā formā. Līdz olimpiskajai atlasei visos turnīros joprojām startēšu 60 kilogramu kategorijā, bet pirms olimpiskās kvalifikācijas vajadzēs atrast smagāku sparinga partneri, lai sagatavotos augstākajai kategorijai. Tas varētu būt Ruslans Sadikovs. Tieši man un viņam ir labākās cerības kvalificēties olimpiskajām spēlēm no Latvijas vīriem, bet sievietēm – Kristīnei un Viktorijai Rezajevai.
Ceru uz spēcīgu maiņu
Šogad gribas ļoti labi nostartēt arī pasaules čempionātā, kas novembrī gaidāms Dubaijā. Eiropas čempionātos esmu ticis pie pilna medaļu komplekta, bet pasaules meistarsacīkstēs vēl nav izdevies cīnīties finālā – ir viena bronza, bet iepriekšējā čempionātā 2018. gadā biju piektais. Pēdējā gada laikā esmu kļuvis spēcīgāks fiziskā ziņā – spērieni noteikti kļuvuši labāki, bet ātrums saglabājies tāds pats. Pēc pirmajām sacensībām redzēsim sīkāk, kurās komponentēs vēl nepieciešams pielikt. Tāpēc ir ļoti svarīgi līdz jūnijam aizvadīt dažus pārbaudes turnīrus.
Pašlaik visa uzmanība veltīta tikšanai uz olimpiskajām spēlēm, un līdz šī gada beigām noteikti cīnīšos olimpiskajā karatē, bet pēc tam skatīšos. Iespējams, varētu pārslēgties uz Karate Combat, bet tā ir pavisam cita pasaule, citi noteikumi. Karatē sabiedrība ar lielu nepacietību gaida olimpisko debiju, cerams, ka olimpiskās spēles vispār notiks. Kvota mums ir piešķirta maza, un katrā svara kategorijā sacentīsies tikai desmit cilvēku, bet konkurence uz šīm vietām ir milzīga. Kvalifikācijas turnīrā būs ļoti daudz dalībnieku, bet no lielās masas tiks tikai trīs.
Cik saprotu, 2024. gadā vairs nebūsim olimpiskajā programmā, tā ka šī ir lielā iespēja. Labi vismaz, ka jaunatnes olimpiskajās spēlēs karatē ir saglabāts. Arī Latvijā aug pāris talantīgu sportistu, kuriem jau ir medaļas Eiropas kadetu čempionātā. Arī pasaules līmenī ir konkurētspējīgi 12–13 gadu veci sportisti. Īstās cīņas viņiem tikai sākas. Man jau ir 30, un pavilkšu vēl tikai pāris gadu. Vajadzētu, lai pāris karatistu mani nomainītu un rādītu augstus rezultātus olimpiskajā versijā.