To, ka Latvijas bobslejisti nedodas uz Pasaules kausa tālākajiem posmiem Ziemeļamerikā, esam pieredzējuši arī iepriekš, tomēr tādos gadījumos uz starta allaž bija vismaz skeletonisti brāļi Dukuri. Aizgājušajā vasarā notika nenovēršamais, un visu laiku titulētākais šī sporta veida pārstāvis Martins Dukurs pavēstīja par karjeras beigām. Kaut gan viņa vecākais brālis Tomass atsevišķās sacensībās vēl cer piedalīties, šīs sezonas ievadā Latvijas vārda skeletona apritē nav. Un diemžēl jāsaka, ka pie tā daļēji vainojama arī Dukuru ģimene, kurai ilgstoši tā arī neizdevās atrast kopsaucēju ar jauno skeletonistu audzinātāju Gintu Dzērvi. Tas novedis pie situācijas, ka šobrīd Dzērve sportu atstājis. Cenšoties attīstīt jauno paaudzi, savu skeletona akadēmiju izveidojis Dainis Dukurs, tomēr, lai kāds no tur esošajiem jauniešiem izaugtu līdz Pasaules kausa līmenim, būs nepieciešami gadi. Esošais vakuums Latvijas skeletonā gan nenozīmē, ka skeletons palicis bez latviešiem, jo šosezon trasē tāpat redzami divi latviešu uzvārdi. Ilggadējā Dzērves audzēkne Dārta Zunte, kura pavasarī Siguldā izcīnīja sesto vietu pasaules junioru čempionātā, pārstāv Igauniju un sezonu iesākusi ar rezultātiem desmitniekā Starpkontinentālajā kausā, kas ir otrs spēcīgākais līmenis aiz Pasaules kausa, bet zem Austrijas karoga turpina startēt Latvijā dzimusī un pirmos mūža gadus nodzīvojusī Anna Saulīte. Viņa pirmajās Starpkontinentālā kausa sacensībās bija aiz Zuntes.
Bobslejā lēmumu par nebraukšanu uz Ziemeļameriku lika pieņemt gan dārgās izmaksas (pirmajā Pasaules kausa posmā piedalījās vien pa desmit divnieku un četrinieku kamanām), gan mūsu vadošā pilota Oskara Ķibermaņa veselības problēmas, kas paātrinājušas kārtējo paaudžu maiņu. Līdz ar to šobrīd rūdījumu otrā līmeņa sacensībās gūst olimpieša Emīla Cipuļa un debitanta Jēkaba Kalendas ekipāžas. Šajā sporta veidā gan pamata uztraukumam nav, jo vēsture pierādījusi, ka jauni piloti spēcīgāko apritē spēj ienākt samērā ātri.
Sezonas sākumā vienīgās Latvijas renes cerības meklējamas kamaniņās. Arī šajā sporta veidā pēcolimpiskajā sezonā sastāvs kļuvis plānāks, jo karjeru beiguši seši sportisti, bet, skaitot divas iepriekšējās sezonas kopā, šādu atlētu ir gandrīz desmit. Par pieredzējušākajiem ievērojami atjauninātajā izlasē kļuvuši 25 gadus vecā Kendija Aparjode un par nepilniem diviem gadiem jaunākais viņas brālis Kristers Aparjods. Tomēr, neskatoties uz to, pastāv pamatotas cerības, ka arī šosezon kamaniņu braucēji mūs priecēs ar ne vienu vien godalgu. Tik veiksmīga paaudžu maiņa notikusi, galvenokārt pateicoties ļoti sakārtotajai sistēmai, kur viss notiek trijos posmos. Vispirms ir Bērnu un jauniešu kamaniņu sporta skola, tās nodarbības risinās ne tikai Siguldā, bet arī Ulbrokā un Stopiņos, turklāt paralēli Aiva Aparjode audzēkņus māca arī Saulkrastos. Pēc pirmo iemaņu apgūšanas nāk Murjāņu Sporta ģimnāzija, bet tad jau labākie tiek Latvijas izlasē. Tas nes augļus, un tieši kamaniņu sportā Latvija šogad izcīnīja vienīgo medaļu Pekinas olimpiskajās spēlēs.
Sagaidot jauno sezonu, Sporta Avīze tikās ar vienu no Latvijas cerībām Kristeru Aparjodu, kurš neslēpj, ka ir priecīgs par viņa sporta veida izvirzīšanos priekšplānā.
"Vienmēr bijusi sajūta, ka kamaniņu sports atrodas mazliet ēnā, salīdzinot ar bobsleju un skeletonu," saka olimpiskais medaļnieks.
Lai kamaniņu braucējiem izdodas radušos iespēju izmantot, turpinot priecēt Latvijas sporta līdzjutējus!
Sporta Avīze visiem lasītājiem un sporta draugiem novēl siltus un sirdsmīļus svētkus! Tiekamies jau nākamgad, kad kopā turēsim īkšķus par jauniem mūsu sporta panākumiem!