APREIBINOŠĀ ĶĒŽU SKAŅA
Disku golfa noteikumi ir līdzīgi tradicionālajam golfam, vienīgi nūjas un bumbiņas vietā izmanto lidojošo šķīvīti, bet mērķis ir īpašs ķēžu grozs. Tāpat kā golfā, uzvar tas, kurš laukumu var izspēlēt ar iespējami mazāk metieniem. Sporta veida pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Kanādā un ASV. Cita tolaik samērā jaunā sporta veida frisbija šķīvīšus cilvēki mētāja uz stabiem, kokiem un dažādiem objektiem, līdz izdomāja mūsdienās zināmo ķēžu grozu, kas ļāva disku noķert no dažādām mešanas pozīcijām. Kā savulaik Sporta Avīzei tēlaini stāstīja kluba Chilli Disc Golf valdes loceklis Elviss Brauns, ķēžu skaņa, kad disks iekrīt grozā, ir līdzīga laimestam loterijā, tāpēc spēlētājs ieiet azartā. Līdzīgi saka arī Parīzes olimpisko spēļu dalībnieks BMX riteņbraukšanā Kristens Krīgers. "Skatījos uz to ļoti skeptiski, bet pietika aiziet vienreiz pamēģināt, un ķēžu skaņa ļoti ierāva iekšā."
Latvijā pirmās sacensības risinājās aptuveni pirms 15 gadiem, piedaloties sportistiem no visas Baltijas – dalībnieku nebija daudz, un arī laukums bija izveidots vien uz šīm sacensībām. Pirmais pastāvīgais laukums Latvijā parādījās 2012. gadā Laumu dabas parkā Talsos, un tas uzreiz bija ar 18 groziem jeb, kā to sauc disku golfā, celiņiem. Gadu vēlāk metējiem kļuva pieejams laukums Ērgļos, savukārt Mežaparkā tika atvērts Ufogolf laukums. "Attīstība bijusi pakāpeniska, bet tajā pašā laikā nepārtraukti augšupejoša," disku golfu Latvijā raksturo Ufogolf vadītājs Agnis Vītols. Vēl 2017. gadā valstī bija vien pieci laukumi, 2020. gadā 18, bet šobrīd to skaits jau sasniedzis 50. "Aizrāvos ar parasto golfu, un man tas patika tik ļoti, ka, pienākot rudenim, sapratu: vēlos turpināt spēlēt. Tomēr ar parasto golfu laikapstākļu dēļ nevarēja nodarboties, tāpēc sāku internetā skatīties, kas vēl ir pieejams. Protams, atradu minigolfu, kas neuzrunāja, bet tad izlēca informācija par disku golfu. Tas ieinteresēja. Saistībā ar Latviju nekāda informācija nebija pieejama, bet ieraudzīju, ka laukumi ir Igaunijā. Sazvanīju draugus un aicināju aizbraukt uzspēlēt. Izmēģinājām, sapratām, ka tur kaut kas ir. Sekojošajā ziemā uzreiz kā iesācēji piedalījāmies Igaunijas ziemas čempionātā un, kad 2010. gadā bijām visu izokšķerējuši, dibinājām SIA, lai dabūtu aizņēmumu bankā, iegādātos inventāru un uztaisītu pirmo laukumu," atceras Vītols. Tomēr laukums tika atklāts vien trīs gadus vēlāk. Sākotnēji bija plānots to izveidot Siguldā, bet galu galā tur zeme netika piešķirta, un vēl pēc laika izdevās vienoties par sadarbību ar Mežaparku.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!