Varam tikai minēt, kādas sporta integritātes problēmas būs aktuālas pat pēc pieciem vai desmit gadiem, tik intensīvi mainās šī sporta tiesību sadaļa! Pirms divdesmit gadiem integritātes principu primāri saprata tādējādi, ka sportistiem nevajadzētu neierobežoti lēkāt starp komandām sezonas gaitā. Piemēram, labākā sportista vienība nekvalificējas izslēgšanas turnīram, un viņš pārceļas uz kādu no vadošajām komandām. Tomēr mūsdienās šim principam daudz būtiskāka izpausme ir vēlme apkarot sacensību manipulēšanu, antidopinga pārkāpumus, kā arī dažādus citus finansiāla vai krimināla rakstura nodarījumus pret mūsu visu mīlēto sportu.
Tātad, īsi rezumējot, no vienas puses, tas ir godīgums kā pretstats dažādai uzvedībai, kas skaidri neatbilst morāles principiem un rakstītajiem noteikumiem (modernā un komercializētā sporta integritātes ekonomikas problēma). No otras puses, to var saprast kā sacensību vienumu, sacīkstes ciklu kā vienu veselumu (vēsturiskā jeb tīrā sporta kā fiziskās aktivitātes organizatoriskā problēma).
INTEGRITĀTES FILOZOFIJA
Tēlaini izsakoties, sports ir globāla valoda, kas apvieno cilvēkus, iedvesmo un rada neaizmirstamus brīžus. Tam pamatā ir negrozāms princips – sporta integritāte. Bez integritātes sports zaudē savu jēgu, kļūstot par tukšu izrādīšanos, kurā uzvarētājs nav noteikts godīgā cīņā, un attiecīgi sabiedrības interese par tādiem viltotiem pasākumiem kritīsies.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!