“Būtu pārlēcis 550 centimetrus, būtu vienkārši kaifs, bet nu centos kā varēju. Pats galvenais, ka nav “barankas”. Atmosfēra netraucēja, bet stadionā bija neliels vējš, kas reizēm iepūta, taču tāds bija visiem,” Ārents blakusapstākļus nevainoja.
Pēc olimpiskās debijas Ārents atzina, ka āķis ir lūpā, turklāt vairākkārt pieminēja jau nākamās spēles Rio: “Jāgatavojas, protams, arī visiem pasaules un Eiropas čempionātiem. Cerams iztikšu bez traumām un viss sanāks.” Lai sacenstos ar līderiem, viņam pietrūkstot ieskrējiena ātruma. “Man jau iedzimtas ir lēnas kājas, taču to vēl var uzlabot. Ja būs ātrums, varēšu lēkt vēl augstāk.”
Nākamais mērķis Marekam ir Eiropas ziemas čempionāts, kur viņš cer kvalificēties un tikt finālā. Tālākie? “Rio jau kaut kur galvā plīvo,” sacīja sportists.