Kad viņš 2011. gadā pārņēma Somijas izlases vadības grožus, viņa valstsvienība FIFA rangā bija rekordzemajā 86. vietā, taču četru gadu laikā Pātelainena vadībā tika sasniegta 43. vieta. Pēc tam gan atkal sekoja kritums. Kad Pātelainens šķīrās no Somijas izlases galvenā trenera amata, viņš medijiem skaidroja neveiksmju iemeslus ar vārdiem: "Mums nav pietiekami daudz spēlētāju, kuri prastu gan aizsargāties, gan uzbrukt." Savukārt soma sacītie vārdi par saviem pirmajiem iespaidiem par Latvijas futbolistiem skan kā medus sarūgtinātajiem līdzjutējiem: tehniski, fiziski spēcīgi, ar nepiekāpīgu raksturu, esot gan ātri, gan augumā raženi futbolisti. Tik glaimojoši vārdi mudina domāt, ka somu speciālists par savu pirmo uzdevumu jaunajā amatā izvirzījis spēlētāju un futbola sabiedrības iedvesmošanu un pārliecības atjaunošanu.
Latvija nav pasaules labākā komanda. Ar kādu motivāciju piekritāt pieņemt tādu, iespējams, nepateicīgu izaicinājumu?
O, esmu maksimāli motivēts! Man ir liels gods būt par Latvijas izlases galveno treneri. Jā, pēdējie pāris gadi Latvijas futbolam nav bijuši tie labākie. Ziniet, futbolā vienmēr viss rit cikliski. Pēc pašlaik redzētā varu apliecināt, ka visi strādā ļoti smagi. Federācija dara labu darbu, spēlētāji ir labi. Esmu optimistiski noskaņots, taču būs smagi jāstrādā.
Kad vadījāt Somijas izlasi, jums izdevās panākt valstsvienības augšupeju FIFA rangā no zemākā punkta līdz gandrīz visu laiku augstākajam. Kas bija jūsu panākumu atslēga?
Es uzskatu, ka trenerim ir jābūt tiešam saskarsmē ar spēlētājiem, labi jāpaskaidro, ko no viņiem vēlies redzēt. Uzskatu, ka ir svarīgi būt pozitīvam, jābūt labām darba attiecībām ar visiem, jābūt kopības sajūtai.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 28. maija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!