Pirms diviem gadiem prestižās Latvijas Futbola federācijas prezidenta vēlēšanās bijušajam izlases kapteinim Kasparam Gorkšam ļoti sīvu konkurenci sastādīja plašākai sabiedrībai maz zināmais Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents Vadims Ļašenko. Tagad Ļašenko kļuvis par izteiktu favorītu pirms 3. jūlijā gaidāmajām jaunajām vēlēšanām, jo viņu, piesakot kandidatūru, atbalstījuši 103 no 137 organizācijas biedriem. Intervijā ar Dienu Ļašenko nožēlo, ka pirms diviem gadiem priekšvēlēšanu cīņa izvērtusies tik asa un dažreiz arī netīra, bet šobrīd vēlas kļūt par intrigās nogurdināto federācijas biedru samierinātāju.
Kāpēc izlēmi kandidēt iepriekšējās prezidenta vēlēšanās?
Šādu lēmumu pieņēmu, konsultējoties ar LFF biedriem un ģimeni. Esmu futbola cilvēks no papēžiem līdz matu galiem – esmu bijis tiesnesis, futbola spēlētājs, telpu futbola spēlētājs un Latvijas čempions, komandas viceprezidents, Telpu futbola asociācijas prezidents. Man tas ir interesanti. Futbols nav tikai virslīga vai pirmā līga. Tajā ir arī jaunieši, sievietes, tiesneši, telpu futbols, futbola vadība un fanu sektors. Neesmu bijis iesaistīts vienīgi sieviešu futbolā.
Ja piekriti, tad jau arī jābūt pārliecībai, ka tiksi ievēlēts.
Lai kandidētu otro reizi, tiešām šāds nosacījums bija. Man ļoti svarīgs bija biedru atbalsts. Tikos ar gandrīz visiem LFF biedriem, un mani izvirzīja 103 no viņiem. Pēdējos trijos gados mūsu sabiedrība bijusi ļoti sašķelta, un ir nepieciešams cilvēks, kurš var apvienot lielāko daļu biedru. Ar izvirzītāju parakstiem esmu pierādījis, ka tāds esmu, un ceru, ka viss izdosies.
Kāpēc Kasparam Gorkšam neizdevās šī biedru apvienošana? Parasto cilvēku acīs viņš tomēr vienmēr bijis labais tēls.
Joprojām uzskatu, ka viņam nav slikts tēls. Viņš ir futbola cilvēks. Viņš ir mūsējais, kuru mums vienmēr vajag atbalstīt. LFF nesen balsoja par viņa nozīmēšanu Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektora amatā, un tāda ir arī mana pozīcija – nepieciešams atbalstīt savējos, cilvēkus, kuri grib attīstīt futbolu. LFF prezidenta amatā Kasparam gan neizdevās apvienot futbola sabiedrību, tomēr viņam joprojām ir vieta futbolā un turpmāk mums jāstrādā kopā.
Toreiz tika uzskatīts, ka tavu kandidatūru atbalsta kompānija LNK Group. Cits viedoklis bija gluži pretējs, ka tevi virza iepriekšējais LFF prezidents Guntis Indriksons, jo izvairījies no viņa kritizēšanas.
Indriksons pats mani ļoti kritizēja. Kad izlēmu kandidēt, satikos ar viņu un paziņoju par šo lēmumu. Viņš man atbildēja, ka neesmu pareizais kandidāts un būs pret mani. Viņš teica: ''Man pret tevi nekā nav, bet publiski būšu pret.'' Viņš to godīgi pateica, un par to viņu arī cienu. Man pašam šāda nostāja bija tikai jauns izaicinājums, lai sasniegtu mērķi. Joprojām ticu, ka varu apvienot lielāko daļu futbola sabiedrības, jo tai, lai varētu strādāt un attīstīties, nepieciešama vienotība. Kad visapkārt redzami skandāli, grūti sasniegt rezultātu, jo vienmēr jādomā nevis par attīstību, bet savstarpējo cīņu.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 18. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!