Lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem labāk izprast drošas uzvedības pamatprincipus internetā, DDA kopā ar Latvijas Komercbanku asociāciju (LKA) un Swedbank uzsāk informatīvo kampaņu INTERNETĀ DARI KĀ DZĪVĒ.
“Digitālajā vidē cilvēkiem zūd piesardzība, viņi uzticas svešiniekiem, neuzmanīgi izturas pret savām parolēm, naudu un personīgo informāciju. Taču pamatprincips ir vienkāršs – internetā dari kā dzīvē. Ja netici princim uz ielas, kurš sola miljonu, netici viņam arī internetā," DDA vadītāja Sanita Igaune skaidroja, piebilstot, ka, "ja māju aizslēdz ar kārtīgu atslēgu, ko nedod citiem, arī savas digitālās mājas neturi vaļā kā laidara vārtus".
DDA piedāvā arī piecus pašaizsardzības pamatlikumi internetā
1. Netici e-pastiem, kuri sola bagātību vai lūdz palīdzību, prasot bankas kartes vai internetbankas datus. Kā norāda LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis, pēdējos gados, pateicoties tehnoloģiskajam progresam, strauji attīstījušies digitālo norēķinu pakalpojumi, bet līdz ar tiem arī ļaunprātīgi uzbrukumi šajā vidē.
2. Tava parole ir kā zobu birstīte. Tikai Tava un to nedod lietot pat ģimenei. “Banka rūpējas par drošām durvīm, kas sargā klientu naudu – par internetbankas drošību. Savukārt cilvēkam pašam jārūpējas par atslēgām – internetbankas un bankas karšu parolēm. Cilvēkiem jāatceras: paroles zini tikai Tu pats, esi uzmanīgs pret visu ienākošo informāciju un, ja notiek kas aizdomīgs, – ziņo bankai,” Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis aicina iedzīvotājus rūpīgāk sargāt savas internetbankas piekļuves datus.
3. Never nezināmus sūtījumus, saites vai pielikumus, par kuru izcelsmi neesi 100% drošs. “Noziedznieki vienmēr meklē vieglāko ceļu labuma gūšanai, un tam internets ir ļoti pateicīga vide. Vairums krāpnieku neveido sarežģītas shēmas, bet izmanto interneta lietotāju neuzmanību, ieviešot šķietamu uzticību,” atgādina Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
4. Nedalies internetā ar bildēm un tādu informāciju, kuru nerādītu svešiniekam uz ielas.
5. CERT.LV IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis iedzīvotāju uzmanību vērš uz izspiedējvīrusiem, kas pēdējā laikā sarosījušies arī Latvijā: “No izspiedējvīrusiem vissmagāk cieš cilvēki, kuri neveido rezerves kopijas. Ja laicīgi ir saglabāta failu rezerves kopija ārējā cietajā diskā vai mākonī, šifrējošā izspiedējvīrusa uzbrukums nav tik sāpīgs un nav jāsatraucas par datu atjaunošanu. Ja rezerves kopijas nav, būs ģimenes fotogrāfijas, dokumenti, filmas vai mūzika, kurus atgūt vairs nevarēs.”
Gemius interneta lietotāju pētījums veikts 2016. gada aprīlī, aptaujājot 500 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Datu masīvs ir svērts ar SKDS Latvijas interneta lietotāju strukturālajiem datiem pēc dzimuma, vecuma un reģiona.
