Turpinot rakstu sēriju par pašmāju mākoņskaitļošanas sasniegumiem noteikti ir jāpiemin DEAC - Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs, kas ir viens no pašmāju IAAS (infrastruktūras īre kā pakalpojums) līderiem. Jāatzīst, ka tā ir bijusi DEAC specializācija no pirmās dienas. Arī investīcijas Baltijā modernākā datu centra izveidē ir nesušas augļus un DEAC jau šodien ir gatavs sniegt uzturēšanas pakalpojumus klientiem, kas vēlas izvietot pat 250 - 700 skapjus ar datoriem ar iespēju šo kapacitāti īsā laikā palielināt līdz teju 2000 skapjiem. Jāatgādina, ka šāds serveru skapis aizņem teju kvadrātmetru.
Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs, sarunai piekrīt labprāt. Uzņēmumam, kurš daudzus gadus sniedz infrastruktūras īres un serveru uzturēšanas pakalpojumus, mākoņskaitļošana ir tikai vārds un ikdienas bizness. Mākoņskaitļošana? Andris smejas, jo faktiski jau nekas nav mainījies. Vēsturiski pirmais “clould computing” ir redzēts gadu desmitiem atpakaļ, kad visi sēdēja pie zaļa ekrāna termiņāļiem. Lietotāji no saviem termināliem lielajam datoram deva komandas un cipariņus, kas tam jāapstrādā.
Kas tad ir šis IAAS pakalpojums? Pirmais - izdalītās sistēmas. DEAC pērk serverus, datu uaglabāšanas iekārtas, tīkla iekārtas un to visu īrē klientam ar vai bez servisiem, tādiem kā administēšana, rezerves kopiju veidošana unc. Otrais ir tas pats, tikai “shared” (resurss tiek dalīts dažādiem klientiem), kas jau ir tuvāk “mākonim”. Klienti īrē savus resursus, diska vietu, kura palielinājumu dinamiski vada īpašas resursu vadības sistēmas. Ja klients vēlas dinamiski īrēt procesora jaudu vai atmiņu pēc nepieciešamības, tad to jau sauc par virtualizāciju. Virtualizācijas pamatā ir “Hypervisor”, ir īpaša servera vides virtualizācijas operētājsistēma, kas šos virtuālos resursus dinamiski piešķir patērētājiem pēc vajadzības.
Lai viss darbotos ātri, tiek izmantots “Fibrechannel” - diska sistēmu pievienošanas veids ar optisko pieslēgumu. Salīdzinājumam varam pieminēt, ka šāds oprtisks risinājums ir ātrāks, nekā ja tas disks atrastos fiziski pašā serverī.
Visīstākais infrastruktūras īres pakalpojuma veids ir tad, kad tiek nodrošināta infrastruktūra, bet klients nodarbojas pats ar saimniecības vadību. Neskatories uz lielo ažiotāžu, ko sacēluši mākoņpakalpojumi, joprojām ir klienti, kas neuztic savus datus mistiskam “mākonim”, bet vēlas tieši savus īrētus izdalītus resursus savā kontrolē un pārvaldībā. Tas ir drošības jautājums, kur īpašu lomu spēlē disku šifrēšana un datu pieejamības ierobežošana. Tā ir sava saimniecība, kas tiek izvietota vai īrēta datu centrā ar visu iespējamo servisu, saglabājot pilnu kontroli pār saviem datiem un to drošību.
Savukārt virtuālos pakalpojumus izvēlas visdažādākiem klienti, sākot ar nelieliem uzņēmumiem un beidzot ar lieliem. Virtualizācija jau pēc definīcijas ir izdevīgāka gan finansiāli, gan no mērogojamības un drošības viedokļa. Andris Gailītis min salīdzinājumu - “Ja tu īrē fizisku serveri un to apkalpo pats, tad ja serverī kaut kas “nokrīt”, tā tava, jeb tava sistēmu administratora problēma, kamēr virtuāli resursi jau pēc definīcijas ir diversificēti un nodrošināti ar spoguļresursiem, “cross-storage” un citu tehnisku infrastruktūru, sekojoši iespēja, ka tīri fiziski kaut kam nobrūkot, klienta procesi būs ietekmēti, ir 0. Tā jau ir datu centru turētāju problēma.”
Virtuālo resursu īres klienti instalē savas grāmatvedības sistēmas, MS Exchange un līdzīgas sistēmas. Viņiem ir līgums ar grāmatvedības uzturētāju, kamēr uz serveriem tiek turēta atbilstoša grāmatvedības programmatūra, ar kuru attālināti strādā gan uzņēmuma, gan apkalpojošā grāmatvedības uzņēmuma personāls. Darījumu apjomam augot, atliek vien pasūtīt papildus diska vietu. Nekas nav jāpārinstalē vai jāpārceļ fiziski.
Vai šis ir eksportspējīgs pakalpojums? Gailītis ir pārliecināts: “DEAC Baltijas tirgū ir vienīgais, kas ir izvēlējies veidot analoģisku datu centru, līdzīgi kā Microsoft vai Google, novietojot milzīgus angārus un konteinerus ar dūcošiem datoriem. Šis ir solis eksporta virzienā, šīs virtuālās uzturēšanas un skaitļošanas jaudas piedāvājot eksporta tirgum. DEAC kā IAAS uzņēmums ir kļuvis par vienu no līdzvērtīgiem spēlētājiem citiem Skandināvijas, Vācijas un citiem datu centru uzņēmumiem, kuri piedāvā pasaules līmeņa pakalpojumu.
Jāatzīst, ka tas ir prasījis gan laiku, gan kompetenci, gan arī zemākus telekomunikāciju tarifus, lai šis pakalpojums no Latvijas varētu būt konkurētspējīgi eksportēts. Tajā pašā laikā mums ir nesalīdzināmas priekšrocības darbam ar bijušās Padomju Savienības tirgu. Arī izmaksu ziņā Latvijas klimats ir gana vēss un ļauj ekonomēt elektroenerģiju, dzesējot datortehniku.”
Lai izprastu apjomus, kas iespējami ar šādu infrastruktūru, der pieminēt, ka jau šobrīd nāk pieprasījumi no Eiropas un ASV uzņēmumiem, kas šodien citiem IAAS pakalpojumu sniedzējiem par savas IT infrastruktūras īri maksā vairāk nekā miljonu dolāru mēnesī! Un Latvijas uzņēmums spēj konkurēt!
DEAC nākotnes plānos ir izveidot vēl vismaz divus šāda mēroga datu centrus. Arī no izmaksu viedokļa raugoties, Latvija joprojām ir interesanta, lai šādus datu centrus veidotu šeit un mūsu atrašanās vieta starp Eiropu un Krieviju ir stratēģiska priekšrocība, kas jāizmanto.